| |
|
 |
 |
 |
| 2001. gada oktobrī Taipejas Misija Latvijā un Latvijas Akadēmiskā bibliotēka piedāvāja apskatei Ķīnas (Taivānas) zīmogu izstādi. Izstādes eksponāti pārstāvēja seno Ķīnas bronzas zīmogu mākslu un bija atvesti no Taivānas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijas. Daļa eksponātu bija autentiski senie kvadrātiskie zīmogi, daļa mūsdienu Taivānas mākslinieku darbi. Izstādes mērķis bija iepazīstināt ar ķīniešu zīmoggriešanas mākslu, padarīt latviešu skatītājiem saprotamāku šo seno amatu un mākslas veidu. | ||
 |
 |
 |
| Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, Taipejas Misijas pārstāvji Latvijā un Taivānas Nacionālā vēstures muzeja darbinieki izstādes atklāšanā 2001. gada 9. oktobrī | ||
 |
 |
 |
| Zīmogu izgatavošana ir viena no ķīniešu mākslas daudzveidīgajām formām, kurā ir apvienotas zināšanas par akmeņiem, griešanas tehnikām un dizainu. Perfekti izstrādāts zīmoggriezums ir ne tikai kaligrāfijas, skulptūras un glezniecības mākslas darbs, bet arī literatūras paraugs un autora domu izteicējs. | ||
 |
 |
 |
| Zīmogu izgatavošanai izmantoja visdažādākos materiālus, tas kļuva par sabiedriskā stāvokļa rādītāju. Imperatora zīmogus "hsi" izgatavoja no nefrīta, prinča, premjerministra un ģenerāļa zīmogus izgatavoja no zelta, imperatora cenzoru zīmogus - no sudraba. Ierēdņi, zemāki par cenzoriem, drīkstēja lietot bronzas, koka, dzintara, ahāta, akmens zīmogus. | ||
 |
 |
| Ilgu gadu gaitā zīmogu griešana no amata pārvērtās mākslā. Cingu dinastijas laikā zīmogi kļuva par politiskās varas simboliem. Oficiālā zīmoga "hsi" galvenais uzdevums ir parādīt cilvēka sociālo statusu. Parastie zīmogi ir kļuvuši par ķīniešu kaligrāfijas un glezniecības sastāvdaļu. Mākslas cienītāji un kolekcionāri lieto zīmogus kā atzīšanas zīmi un īpašumtiesības apstiprinošu zīmi. | |
 |
 |
 |
| Savas cietības un skaisto krāsu dēļ, zīmogu griešanai bronzas un nefrīta vietā sāka lietot akmeņus. Kaligrāfijas meistari ķīniešu hieroglifos apslēptās domas atklāja ar nazi, nevis otu. Zīmoggriezēji pilnveidoja mākslinieciskās griešanas tehniku tiktāl, ka spēja pilnībā atklāt hieroglifu skaistumu. Perfektās tehnikas, mākslinieciskās izjūtas un dzīves pieredzes rezultātā zīmoggriešana izveidojās par patstāvīgu mākslas nozari, kas vienlaicīgi apvieno sevī kaligrāfiju un gleznošanu | ||
 |
 |
| Līnijas ir svarīgākā zīmoga satāvdaļa : tās var būt regulāras, kompozicionāli simetriskas, vai arī brīvas plūstošas, asimetriski izvietotas. Mākslinieku fantāzijai zīmogu izgatavošanā nav ierobežojumu. Māksliniekam, kurš izgatavo zīmogus, jāpārzin senās zīmoggriešanas tradīcijas, hieroglifu zīmēšanas (kaligrāfijas) māksla un jābūt ekspertam griešanas tehnikās. Zīmogi laika gaitā ir attīstījušies no vienkāršiem funkcionāliem priekšmetiem par mākslas darbiem. To māksliniecisko vērtību nosaka gan materiāls, gan tehniskā meistarība, gan kaligrāfija un saturs. | |
 |
Taivānas mākslas un ķīniešu valodas mācību grāmatas - Taipejas Misijas Latvijā dāvinājums Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai. |
| Izstādes atklāšanā 2001. gada 9. oktobrī Nacionālā vēstures muzeja darbinieks Abe Tsai, Yao Ching izgrieza zīmogu par godu šim notikumam. | |||
 |
 |
 |
 |
| Zīmoga izgriešanas un zīmogošanas rituāls | |||
 |
 |
| Mākslinieks izdara ierakstu bibliotēkas viesu grāmatā un apstiprina notikušo ar zīmogu | |