| |
|
   |
Katrai tautai ir sava vēsture, un latviešu tautas vēsture nav iedomājama bez mūsu tālajiem, senajiem un nesenajiem senčiem - jūrasbraucējiem, kaut vai tāpēc vien, ka Latvijas jūras robeža stiepjas piecsimt kilometru garumā. Šī jūras krasta dēļ jau kopš izseniem laikiem mūsu zemīti ir skauduši un iekārojuši daudzi jo daudzi. Par šo krastu ir cīnījušies un dzelmei savas dzīvības atdevuši kurši, lībieši un mūsu kaimiņi igauņi. Un ne tikai vāci mūs ir lādējuši un vikingi savas sāgas sacerējuši...
E. Līvs
   |
Latvijas Republikas krasta līnijas kopgarums ir 494 km, t.sk. ar Baltijas jūru 243 km, bet ar Rīgas līci - 251 km. |
    |
No Vāczemes uz Liepāju Vedu naudu pār jūriņu. Nebūt’ ostu sasnieguši, Nebūt’ nauda Aizputē. Tdz. |
Meties jūra kaudzītē Sedzies baltu villainīti, Tik līdzens mans celiņš, Kā notrīta galodiņa. Tdz. |
  |
Kuģa vēsture ir tikpat veca, kā pašas cilvēces vēsture. Kuģa rašanās ir miglā tīta. Par to varam tikai iedomāties. Ideju kuģim droši vien devusi pati daba. Pieķēries vajadzības brīdī peldošam koka stumbram, cilvēks atrada ka peldēt kopā ar stumbru ir vieglāki, nekā bez tā. V. Šmulders, Kuģniecības Gada Grāmata 1930./31. |
    |
Viņš tikai Kristus dēļ, vienīgi lai sludinātu, ieradās Līvzemē kopā ar tirgotājiem, jo vācu tirgotāji, ko ar līviem saistīja draudzības saites, mēdza bieži, braukdami kuģos pa Daugavas upi, apmeklēt Līvzemi.”
Indriķa hronika. R., 1993.
  |
|
| Pirmā osta izveidojās 12. gadsimtā un tā atradās Daugavas
attekā Rīdziņas upītē - tagadējās 13. janvāra ielas rajonā. Rīga 13. gs.b. iestājās Hanzas savienībā un palika tās locekle līdz 16. gs. vidum. Kaut arī vairākkārt mainījās Rīgas saimnieki, Rīgas osta kļuva arvien nozīmīgāka, tajā ienāca arvien vairāk kuģu. |
  |
SVEIKA, JŪRAS ZVAIGZNE, |
15. - 16. gadsimtā Rīgu pirmoreiz apmeklēja Nīderlandes jūrnieki un tirgotāji, jo pilsēta bija viena no attīstītākajām Hanzas savienības loceklēm. Tā, piem., 15. gs. otrajā pusē Rīgas galvenās eksportpreces bija vasks, zvērādas, lini un kaņepāji; savukārt, ieveda sāli, siļķes, audumus, metālus, stiklu, papīru. Laikā no 1591. - 1597. gadam no Rīgas uz rietumiem gadā vidēji izgāja vairāk nekā 300 kuģi, galvenokārt uz Lībeku u.c. Vācijas ostām. Arī ienākušo kuģu skaits pārsniedza trijus simtus un piem., 1591.g. ostu apmeklēja 391 kuģis, t.sk. 82 no Lībekas
J. Štrauhmanis, Latvijas ostas. R., 2000.
 |
Tirgoņu
nolīgtie kuģi, no dažādām pasaules malām Bazilija Plīnijs Slavas dziesma Rīgai 1595, R., 1997. |
| Tai bākā, kuru par Kurzemi sauc, kāda krāsa, kurai hercogs Jēkabs vārdā. Bet svarīgākais nav hercogs, svarīgākais ir Jēkabs, viens kārtīgs kuģinieka vārds, viens kārtīgs kuģa vārds. V. Ļūdēns |
 |
    |
17. gs. kuģu būve attīstījās Kurzemes hercogistē, īpaši hercoga Jēkaba (troņmantnieks no 1633, hercogs 1642 - 1682) valdīšanas laikā. Kurzemē izveidoja 6 kuģu būvētavas. Ventspilī hercoga Jēkaba valdīšanas laikā uzbūvēja vairāk nekā 40 kara kuģus un ap 80 tirdzniecības kuģiem.
     |
   |
Kuģis senatnīgs V. Strēlerte, dz. “Parādība Ventspils ostā” |
Par Rīgas reidu un iebraukšanu Rīgā. Nākot no jūras, vispirms ierauga Rīgas torņus, kuru ir trīs. Divi ir vienāda augstuma, bet trešais mazliet zemāks. Jākuģo tā, lai zemākais atrastos starp abiem augstākiem torņiem. Tā turas līdz 8,10 vai 12 asu dziļumā. Ja grib doties tālāk, tad jāzina, ka grīva turpinās austrumu dienvidaustrumu virzienā. Ceļš apzīmēts ar piecām mucām. Vispirms jādodas starp abām pirmajām. Tad vienu mucu atstāj bekborda pusē, bet abas pārējās apbrauc gar vienu vai otru pusi, jo tās atrodas tieši dziļumā.
J. Monsons 1644.g., IMM, 1935., Nr. 3
  |
1672. gadā iekārtoja pirmo kuģu būvētavu Kundziņsalā pie Rīgas, bet 1680. gadā to atpirka Zviedrijas valdība un nodarbināja 200 personu. |
  |
17. gs.b. nelielas kuģu būvētavas darbojās arī Rīgā, piem. no Amsterdamas ieceļojušā tirgotāja E. Metsi fon Dannenšterna kuģu būvētava. 1695. gadā viņam piederēja 10 kuģi. |
    |
Kr. Dinsbergs, 1874. |
Dubultos kas tikt
grib iekšā, Rīga, jeb ziņģe par Rīgu |
1795. gadā visa Baltija - arī Latvija ar jūras ostām Rīgu, Liepāju un Ventspili - tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā. Visas trīs Latvijas ostas aktīvi piedalījās starptautiskajā tirdzniecībā.
 |
- Kas esi tu, nekautrīgo puisi, kas klauvē pie laika vārtiem? - Latvietis Krišjānis Valdemārs. V. Ļūdēns |
    |
  |
Lai sveicam
kuģniecību! Fr. Brīvzemnieks, dzej. “Uz jūru” |
Jūra ir tā visauglīgākā druva priekš tiem, kas to prot art un ecēt ar derīgiem ieročiem; šī druva pieder katram, kas to grib un prot apstrādāt, un tādēļ tā ir visiem brīvības un garīgas gaismas nesēja.
Kr. Valdemārs
Pirmo Navigācijas skolu Latvijas teritorijā nodibināja 1789. gadā Rīgā. Uz jūru ieti gribas, aud, māsiņ, karogu! Auseklis |
 |
Līdz 19.gs. 20. gadu beigām vairums kuģu bija burinieki. Pirmais tvaikonis (zviedru tvaikonis “Oskar”) Daugavā ienāca 1830. gadā. 30. un 40. gados Rīgas biržas komitejas un atsevišķu Rīgas tirgotāju īpašumā jau bija vairāki tvaikoņi, kuri bija būvēti Anglijā un kurus galvenokārt izmantoja satiksmes uzturēšanai starp Rīgu un Lībeku.
     |
    |
 |
1864. g. 23. novembrī turīgā Ainažu zemnieka Jura Veides kalpu mājā uzsāka darbu jūrskola, kas ievadīja jaunu posmu tirdzniecības flotes kadru sagatavošanā Krievijā. Sākumā tā bija I jeb zemākās kategorijas jūrskola ar divām klasēm - sagatavošanas un speciālo. Iestājoties skolā, vajadzēja prast lasīt un rakstīt. |
Tvaikoņu satiksmes pirmsākumi Rīgā un tās apkārtnē 19. gs. vidū saistīti ar bagātāko iedzīvotāju vēlēšanos ērti nokļūt populārajā un prestižajā Jūrmalas peldvietā, kuras centrs tolaik atradās Dubultos. Taču tvaikoņa iegādāšanas tikai šim ar noteiktu sezonu saistītajam nolūkam likās finansiāli neizdevīga, tādēļ tika nolemts iegādāties kuģi, kas būtu piemērots arī burinieku vilkšanai Daugavā, respektīvi, varētu kalpot arī par ostas velkoni. Jāņem vērā, ka štīmeru jeb tvaika laivu laikmets Rīgā bija sācies tikai 1830. g.
A. Pope, Rīgas osta deviņos gadsimtos, R., 2000.
     |
  |
Latviešu kuģīpašnieki un jūrnieki, ejot pa sava dižā tautieša Krišjāņa Valdemāra norādīto ceļu, sasniedza materiālu patstāvību un līdz ar to deva lielu ieguldījumu latviešu nācijas izveidošanā, tās neatkarībā no vācu muižniecības un buržuāzijas. A. Pope |
 |
Pirmais Pasaules karš gandrīz pilnīgi iznīcināja Latvijas jūras transportu. Baltijas jūras ostas pārtrauca darbību. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas tika bloķētas, ieejas tajās mīnētas un izbeigta navigācija. Kara gados Latvijas tirdzniecības flote zaudēja ap 230 burinieku. |
1918. gada 18. novembrī tika proklamēta neatkarīgā Latvijas Republika. Pirmais kuģis, uz kura 1918. gada decembrī pacēla Latvijas karogu bija tvaikonis “Maiga”, nākošais “Saratow”, ar kuru 1919. gada jūlijā no Liepājas Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
    |
J. Volmārs, Jūrniecības departamenta vicedirektors |
     |
    |
Latvijas brīvvalsts tirdzniecības flotes likvidācija sākās 1940 gada jūnijā. Padomju Savienībai okupējot Latviju, daļa tvaikoņu atradās Latvijā un tika nacionalizēti, citi palika ārzemju ostās un nekad vairs neatgriezās Rīgā, Ventspilī vai Liepājā, vēl citi, nonākuši dažādu PSRS resoru pakļautībā, pazuda “plašajā padomju dzimtenē”. Procesu vēl paātrināja PSRS un Vācijas karš. Vairums kādreizējo latviešu kuģu karā gāja bojā, bet pārējie, kas palika ekspluatācijā vēlāk izklīda pa visu pasauli. Grām.: Latvijas Republikas tirdzniecības flote un tās traģiskais liktenis 1940 - 1945, R., 1994. |
  |
 Bet
mums jātiek pāri... |
   |
  |
| Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skola. Darbību sāka 1920. gada 28. novembrī. | Liepājas jūrskola dibināta 1843.g. |
Jau tumst, un piekrastes līnija izzūd gaisā, kamēr beidzot visapkārt tikai zaļi pelēkais miklums un sāļais gaiss. Pa kreisi paspīd kāda nedroša dziestoša uguns, un pilnīgi satumstot, rajonā pret Užavas bāku, pie apvāršņa pamirdz vairākas baltas uguntiņas - no zvejnieku flotes pie jūrā izmestiem un pa straumi peldošiem reņģu tīkliem, kuru galā piesējusies zvejnieku laiva. M. Sams |
     |
V. Plūdons |
     |
Pērkot sev vakariņām žāvētu zivi, es sarunājos pagalmā ar divām vecām zvejnieku sievām. Viņu grumbainās iedzeltenās sejas man likās kā divas lapas puses bībelē vai dziesmu grāmatā, kuras man bija atvērušās launaga saulē. Tur varēja lasīt zvejnieka grūto dzīves stāstu... Bet pār to staroja gaiša pieticība un laipnība. K. Skalbe, Jaunākās Ziņas, 1939., nr. 186. |
Jūras krastā V. Ļūdēns |
Cik lūgšanu tā nav dzirdējusi vētras laikā kā barga, nežēlīga dievība! Kā nabaga zvejnieks nav mēģinājis viņu pielabināt, - jūra dzied, kā viņa dziedājusi priekš daudz tūkstošu gadiem. K. Skalbe , Jaunākās Ziņas, 1939., nr.186. |
    |
Valdi, Neptūn,
baltās bangas, A. Krūklis |
V. Ļūdēns |
Latvijas Kara Flotes devīze: “Mūs vieno Latvijas svētais vārds”.
 |
Par Kara Flotes dibināšanas dienu pieņēma 1919. gada 10. augustu, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa. Brīvības cīņu laikā (1918 - 1920) īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai Latvijas valstij pašai savu Kara Floti. Kara darbībā tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi. |
1931. gadā admirāli A. Keizerlingu atvaļināja un par komandieri iecēla jūras kapteini Teodoru Spādi. A. Keizerlings nodibināja Latvijas kaara floti, bet T. Spāde tajā nostiprināja latvisko garu.
    |
Es esmu latvietis
- T. Spāde |
  |
Teodors Spāde
- kara flotes komandieris, |
   |
Kara flotes galvenie uzdevumi bija - aizsargāt piekrasti ar mīnām, kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašinām, torpēdām un ar viegliem ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem nelieliem ātrgaitas kara kuģiem. Latvijas kara flotes bojā eja sākās 1940. gada vasarā pēc Latvijas varmācīgas iekļaušanas PSRS satāvā. Lielākā daļa Latvijas kara flotes kuģu un zemūdeņu tika iznīcināta vai arī aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā.
Rīgas Jahtklubs - dibināts 1878. gada 6. augustā. Šis gads uzskatāms arī par zēģelēšanas sporta pirmsākumiem Latvijā. Pirmā regate notika 1879. gada 19. augustā Daugavā.
     |
1927. gada janvārī Rīgas Jahtklubs, Vidzemes Jahtklubs un Liepājas Jahtklubs “Nord” nodibināja Latvijas Zēģelētāju savienību, kurā tā paša gada jūnijā iestājās Latvijas Jahtklubs un Iekšējo ūdeņu jahtklubs.
    |
1993. gada 15. janvārī savu darbību atsāka vecākais Latvijas jahtklubs.
    |
Es stāvu Daugavas krastā Starp vējiem un smagām nastām, Ko kuģi drīz aizvedīs. A. Čaks |
    |
 |
Darva un sāls -
tie simtām reizu saistās ar jūras darbu. No sālītā ūdens ņemtās zivis atkal
jāsāla. Vienkārša, bet dziļa patiesība. [..] M. Sams. |
Tur kuģi,
velkoņi un laivas slīd, K. Dziļleja, dz. “Ventspilī” |
  |
  |
Dus ledū tverti
lielo laivu stāvi, H. Vīka, dz. “Aizsalušā osta” |
     |
Neviena valsts nav maza, kuras krastus apskalo jūra, jo viņai atvērta visa pasaule. K. Ulmanis |
     |
1989. gada 3. novembrī izveidojās Latvijas Jūrniecības savienība. Tās mērķis bija atjaunot Latvijas slavu pasaules jūrās, lai Latvijas kuģu mastos plīvotu sarkanbaltsarkanais karogs, lai uz tiem atkal skanētu latviešu valoda.
     |
J. Volmārs, Jūrniecības departamenta vicedirektors, 1939. |
     |
     |
