Izstāde "Vācijas bēgļu nometņu laika grāmatas, periodika, rokraksti LAB fondos"

"Tik cerību, cerību nenokauj, Un sapnī uz dzimteni kājas auj!" Tā Andrejs Eglītis rakstīja 1946. gadā. Dzimtenes tēls, ilgas pēc dzimtenes, pēc Latvijas, tas ir galvenais motīvs, kas dominē visos Vācijas bēgļu nometņu laika materiālos. Konferences "Trimdas arhīvi atgriežas" (Latviešu bēgļu gaitas Vācijā 1944-1949) ietvarā Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas telpās no 2000. gada 14. septembra līdz novembrim bija skatāma izstāde "Vācijas bēgļu nometņu laika grāmatas, periodika, rokraksti LAB fondos".

"2. pasaules kara latviešu bēgļu dzīves sākumposms jeb "Mazās Latvijas" periods (1946-1949) ietvēra neatkārtojamas norises Rietumvācijā - samērā daudz latviešu relatīvi nelielā teritorijā (250 tk. km2) izveidoja savu etnisko kopību ar atbilstošu organizatorisko kodolu un daudziem izglītības un kultūras pasākumiem." I. Veigners - gr. "Latvieši ārzemēs"

Izstādē bija apskatāmas vairāk kā 90 dažādu apgādu izdotās grāmatas.
"Šais dienās jo stiprāk jūtu nepieciešamību rakstīt. Tā dzīvošu savai zemei un tautai, kaut svešumā būdams. ..es tomēr ticu tālākai dzīvošanai, ceru savas zemes, tautas nākotnei. Vēl viss nav izvārījies. Gan ar laiku norimsies, noskaidrosies, gan mēs vēl celsimies augšā. Varbūt šī ir smaga pārbaude mūsu tautai." Arturs Plaudis, 1945.

"Tā nu viņi visi cīnās. Un labi, ka ir tādi ļaudis, kurus nelabais vai labais dīda uz izdošanu; citādi mēs ar savām grāmatām sēdētu un dēdētu." J. Jaunsudrabiņš - Oļģ. Liepiņam 1. III 46.

Artura Plauža fondā glabājas 48 autoru biogrāfijas rokrakstā vai mašīnrakstā un fotogrāfijas, sūtītas grāmatai "Trimdas rakstnieki".

"8. 4. 48 Vircburgā pēc samērā asām debatēm vienojāmies par jaunās organizācijas nosaukumu - Latvijas Nacionālā Padome (LNP), tāpat pieņēma H. Klarka tēzes, ka LNP ir augstākais trimdas orgāns, kas visus jautājumus izlemj patstāvīgi un, ka šī organizācija var izbīdīt exekutivu. Es personīgi atrodu, ka laiks ir par daudz nopietns, lai mēs strīdētos par to, kā tulkot satversmi un necenstos vienot visus Latvijas atbrīvošanas darbam." V. Janums - H. Vītolam 22.IV 48.

"Viena no cēlākām un spilgtāki izteiktām latvju tautas īpatnībām ir - slāpes pēc izglītības. Par savu bērnu izglītību latvietis rūpējas ar tādu pat dedzību, kā par dienišķās maizes gabaliņu. Šo teicamo īpašību mūsu tauta nav zaudējusi arī šodien - trimdas purvu brienot. Latvietis zin, ka izglītība ir visdārgākā manta: tā palīdz atrisināt visgrūtākās dzīves mīklas un to nevar nevienam atņemt!" Eslingenes Latviešu ģimnāzijas direktors E. Nagobads 13. III 48.

"Ar "Latvju Domām" jau tā ir, ka mēs esam tieši domājuši par literāru avīzi, pārējo informāciju tikai svarīgākos gadījumos. Bet "tauta" dikti prasa visādus pačalojumus, tā ka ļoti grūti ir noturēt robežu, lai mēs nezaudētu stilu un tomēr reizēm dotu arī kaut ko aktuālāku. Centīsimies tomēr uzņemto vagu turēt, kaut gan nupat arī vircburģieši izšāvuši savu lielo lādiņu - mēnešrakstu, veltītu literatūrai, resp. garīgai dzīvei, kā viņi paši to apzīmējuši..." K. Lesiņš - Oļģ. Liepiņam 1946.

"Tikko bija pie mums Mērbekas teātris ar divām lugām un četrām izrādēm. Tikko paši arī nospēlējām "Saldeno pudeli". Rītu atklāj Grēvenes varietē teātri. 24./5. VI ir latvju darbu un gleznu skate un 27. latvju baleta vakars. Dzīvojam vienos priekos!" J. Jaunsudrabiņš - A. Plaudim 18. III 46

Prof. Jāzepa Vītola notis "Variācijai par latvju tēmu" komponista rokrakstā, rakstītas no atmiņas Libekā pēc kara beigām.

Alises Braunas 1946. gadā Mērbekā darināts tautastērps. 1998. gadā no Anglijas atsūtīts uz Latviju.

Jura Soikana fondā glabājas vairāk kā 370 mākslinieka oriģinālzīmējumu un gleznojumu, darināti Vācijas bēgļu nometņu laikā.

				"Zobena pasniegšana" - ģen. Goppera fonda godalgots Jura Soikana kokgrebums.

".. mūsu nometnē [Manheimā] škunstnieks nav iecienīts, jo lielāko tiesu tam viss jādara par velti - tas taču ir tikai nabaga D. P. Materiālu trūkst.... Tas ir apstāklis, kas aptura katru strādāšanas iespēju. Nu jau gan ir zīmuļi, papīri un akvareļa krāsiņas. Par eļļas krāsām var tikai sapņot. Tāpat nav labas tušas. Tā, kura ir mums, ir pelēka kā vārnas spalva. Nav tušas spalviņu. Kas mums ir - Tu varbūt jautāsi? Tikai laba griba, ko darīt!" M. Sietnieks - J. Soikanam 1946.

"Ja tauta zaudē vitalitāti un ticību nākotnei, tad tas nozīmē viņas nāvi, latviešu tautas dzīvotgriba ir bijusi tā, kas ļāva pārvarēt visas līdzšinējās grūtības un varam būt pārliecināti, ka arī no šī laika grūtībām mēs iziesim kā uzvarētāji." Jānis Labsvīrs 1948

No vairāku tūkstošu lielā materiālu klāsta, kas glabājas LAB fondos par Vācijas bēgļu nometņu laiku, izstādē bija eksponētas 540 grāmatas, 44 žurnāli, 57 avīzes, 50 vēstules, vairāk kā 80 dažādi dokumenti un rokraksti, 85 oriģinālzīmējumi un oriģinālgleznas (maza formāta), vairāk kā 140 fotogrāfijas un daudzi citi materiāli (teātru, koncertu, sarīkojumu programmiņas u.c.), kā arī dažas no pavisam 59 mikrofilmām - "Latviešu trimdas laikraksti 1944- 1952". Filmējamo materiālu laikā no 1992- 1996 g. vienkop savācis, izskatījis, sakārtojis un bibliotēkai dāvājis Ojārs G. Rozītis.