A. Kronvalds |
Stradiņš J., Cimermanis S. |
A. Pumpurs |
V. Krasnais |
J. Graudonis |
Aspazija |
A. Brigadere |
Kundziņš P. |
E. Virza |
J. Zilgalvis |
Dumpe L. |
|
Latvieši pie sava apģērba turas tik stipri, ka no tā nešķiras pat mirdami. Pie viņiem ir paradums apglabāt mirušos tajā goda apģērbā, kādā viņi svētdienās uz baznīcu brauc vai jāj. J. Kols |
Ļoti zīmīgu vietu pārējo apģērba gabalu vidū ieņem cimdi, kurus neviena tauta nepatērē tādā vairumā kā latvieši. Roku apģērbšana viņiem šķiet tik pat nepieciešama kā kāju un stilbu apģērbšana. Tāpēc viņus gandrīz vienmēr redz cimdos. J. Kols |
Fridrihsons K., Ziedonis I. |
Kas paliek no cilvēka dzīves? Kas paliek no kādas K. Skalbe |
[..] ja nu mēs savā tautas vairumā esam zemkopji un pie tam sevišķi spējīgi un sekmīgi zemkopji, tad tas dod pamatu priekšpieņēmumam, ka mums vajadzētu būt arī spējīgiem un sekmīgiem zinātniekiem. Tiešām nav arī šaubu, ka spējas būt labiem zinātniekiem mums lielā mērā arī ir, un netrūkst arī sekmju – par to liecina daudzie sējumi mūsu zinātniskās literatūras bibliogrāfijas. Jurevičs P. |
[..] latviešu valoda, visu labākais un gaišākais tautas gara spogulis, pierāda mums skaidri jo skaidri, ka latvieši pat visu grūtākās dzīves likstās, nav pilnīgi zaudējuši savu tautas pašapziņu, bet ar lepnumu uzlūkodami savas tautas īpašības par visu krietnākajām un jaukākajām, viņi skatās uz citām tautām līdzīgi citām tautām [..] K Mīlenbahs [1890.] |
[..] “Augstas gudrības grāmatu..” savā ziņā varētu dēvēt ne tikai par pirmo populārzinātnisko grāmatu, bet pat par pirmo dabaszinātnisko enciklopēdiju latviešu valodā, kas tāda arī palika vēl gandrīz 100 gadus. J. Stradiņš |
Vēsture visur un visos laikos ir tikusi rakstīta ar asinīm. K. Skalbe |
Ar šo darbu “Latvieši” pirmo reizi tika pievērsta uzmanība latviešu nelaimīgajam un neaizsargātajam stāvoklim un ar to pašu parādīta nepieciešamība iznīcināt dzimtbūšanas tiesības Baltijas novadā. Kr. Barons |
Zinātnei nav tēvzemes, bet zinātniekam tāda ir. Luijs Pastērs |