Muiža un kunga māja 17.-
20.gs. dokumentos, aprakstos, attēlos
Izstāde LAB Rūpniecības
ielā 10, no 2004. gada maija līdz septembrim
Jānis Valters. Kazdanga. 1904. VMM
Tā kā no saujas šīs smiltis tek gludeni-
Tek manas domas uz Latvijas rudeni.
Gadi iet garām un paliekas nemīti
Taki, kas stiepjas caur latviešu zemīti.
Sirds mana mūžīgi nokļūt vēl ilgojas
Turpu, kur Zemgales klajumi zilgojas.
Ak, tu pils baltā, tu atpūtai veltītā -
Biji tu brīnišķa vakarā zeltītā
Kopā ar parku, kur teiksmainas alejas
Saplūst ar miglu, kas ceļas no palejas.
Tīk manu nakts domu straujajā ritumā
Tevi nu iedomāt lieplapu kritumā.
Ausīs vēl manējās kurtu skan riešana,
Stirnu un briežu un mežkuiļu skriešana.
Zirgi, kas staļļos kā ķēniņi dzīvoja,
Rāva tik ātri, līdz krēpes tiem plīvoja,
Muguras platās pret debesīm liekdami,
Karietes vieglās pa lielceļiem zviegdami.
Krita pār tevi, ak dzīvainā godiba,
Debesu dusmas un debesu sodība!
Lāsts lai tām kājām, kas netīras samina
Paklāja rozes pie marmora kamīna!
Viss, kas reiz bijis ar bijušo sakarā-
Prātā man ienāk šai skumjajā vakarā -
Un, kā no saujas šīs smiltis tek gludeni-
Tek manas domas uz Latvijas rudeni.
Edvarts Virza. Muižnieka žēlabas .
/ Virza E. Kopoti raksti. 2.
sēj.: Rīga, 1939, 176.- 177.lpp./
Muiža - daudziem par tās simbolu balta māja ar kolonnām parka vidū, un vienalga, vai tā ir latviešu zemnieka meitene, vai senas vācbaltu dzimtas atvase. Milzums atšķirīgu likteņstāstu un personāliju, tik daudz savstarpēji cieši saistīti tiesību, sadzīves, saimniecības, mākslas vēstures, būvniecības, dzimtu vēstures un heraldikas atzaru savijušies ap šo tēmu. Un nenovēršami jāšķetina būtiski sociālo un pasaules uzskatu jautājumi, ja vēlas pieskarties gadsimtiem ilgajai muižu vēsturei Latvijā.
Agrārās reformas pieņemšanas brīdi [1921] visā Latvijā bija 1797 muižas un 1970 pusmuižas, no tām Latgalē atradās 328 muižas un 770 pusmuižas. 1909. gadā 162 dzimtu rokās bija 77 % Vidzemes derīgās zemes.
„Kurzemē mazie sānu ceļi ved no muižas uz muižu, nevis
no ciema uz ciemu. Jo šajā zemē nav ciematu”.
Kohl J.G. Die deutsch russischen Ostseeprovinzen.
T. 1: Dresden, Leipzig, 1841, S. 27
Avoti: dokumenti, hronikas.
„Ziemas vakaros zēni sēd pie tēva rakstāmistabā. Tad tas atver lielo, skaisti izgriezto lādi,
kurā glabājas Valdenu dzimtas un Mežvaldes
muižas dokumenti. Zēni apbrīno vecos pergamentus, pie kuriem karājas zieģeļi no vaska, svina, sudraba vai zelta, un tad tēvs sāk
stāstīt par vienu vai otru senci un zemes likteņiem tik interesanti, kā nevienā
vēstures vai stāstu grāmatā to nevar lasīt. Viņi aplūko vecos pergamentus, no
kuriem daži pušķoti skaistiem ģerboņiem, attin vecus pirkšanas un lēņu
Skaisti
ir šādi ziemas vakari rakstāmistabā!“
Oskars
Grosbergs. Mežvalde.
Rīga, 1942, 72. –
73. lpp.
Seni dokumenti glabājās katrā
muižā atrodamajās dokumentu lādēs (Brieflade; eksponēta
lāde no RVKM, 18.gs. vidus, Kurzeme)
- 14. – 18.gs lēņa grāmatas
, pirkšanas pārdošanas dokumenti,
privilēģiju noraksti
. Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera un Kurzemes muižniecības
LAB glabā
daudzas senas hronikas un zemju aprakstus
, arī Baltijā vecāko zināmo
17.gs. ilustrēto hroniku J. Kr. Broces
norakstā – Jirgena Helmsa Vidzemes vēstures apskats
pirmoreiz rāda arī Latvijas pilis idealizētos zīmējumos
. J. Kr. Broces “Vidzeme 18. gs.
beigās” un “Monumente” sējumi daudzos attēlos un
aprakstos ļauj dziļi iepazīt 18.gs. beigu Latvijas dzīves veidu, lauku panorāmas,
ēkas un ļaudis. Statistiskas ziņas sniedz Broces
laikabiedru A.V. Hupeļa
un H.Štorha
publikācijas, vēlāki apraksti
un adresu
grāmatas
Akvareļu lapas
no ts. Pauluči albūma - pēc
Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatora F. Pauluči
Ģenealoģija un heraldika
Pasaule ir pilna
ar tantēm […] Bija tik daudz krustmāšu, tēvoču, māsīcu, brālēnu un brāļa meitu
– īsts labirints. Patiesībā šajā zemē vai ikviens otram bija kāds radinieks. […]
Krustmāte Ada centās atšķetināt komplicētās radniecības saites, bet tad pati
pusvārdā apklusa, bezpalīdzīgi nokāra galvu un noteica: “Man pašai tas nav īsti
skaidrs, bet – jūs tomēr esat māsīca un brālēns!”
Zigfrīds fon Fegezaks (Siegfried von Vegesack).
Totentanz in Livland. 1965, S.359./
LAB glabājas vairākas
ievērojamākā Baltijas ģenealoga un vēsturnieka A. V. Buholca
kolekcijas, tostarp Baltijas dzimtu vēsturei
veltītie 53 ģenealoģisko materiālu sējumi rokrakstā
.
Vācbaltu muižniecības heraldikas vēsturi skaidro grāmatas,
rokraksti, dokumenti
. Vidzemes Senatnes un
vēstures pētītāju biedrības izdevumi liecina par vācbaltu
pētnieku izcilo veikumu vēstures palīgzinātņu jomā.
Daudz pētīta
un aprakstīta vācbaltu dzimtu vēsture
Muižas kungu māja
Vēl tikai 40 gadus atpakaļ [t. i. ap 1760 Kurzemē]
divstāvu lauku kungu nams no ķieģeļiem un sarkanu jumtu tika uzskatīts par
vienu no lielākajiem retumiem. .. Apmeklētāju jeb tā saucamo greznuma istabu
bija maz. Mēbeles tajās bija izturīgas un smagas, lai tās varētu nākamām
paaudzēm nodot mantojumā. .. Sētsvidū parasti bija dīķis, lai govis un sīklopi
varētu padzerties.
Tikai aizgājušā gadsimta pēdējā pusē
gaume arvienu kļuva smalkāka. Nu tika celtas gaumīgas ēkas un iekārtoti dārzi
angļu un franču manierē. Vairāk un vairāk lauku īpašumos būvē pilis.
Derschau E. G. v., Keyserlingk P. E. v. Beschreibung der Provinz Kurland.
Mitau, 1805.
Visi
ārējie greznojumi, piemēram, kolonādes, kas visā lepnumā greznojas pie jaunajām
ēkā, ir pakļauti sniega un mitruma iespaidam, jo šīs ēkas stāv svabadi un itāļu
jumti tās nespēj pasargāt.
Derschau E. G. v., Keyserlingk P. E. v. Beschreibung
der Provinz Kurland. Mitau, 1805, S. 259 –260.
Daudzpusīgs ir
gravīrām ilustrēto grāmatu klāsts
– pirmkārt pieminamas Vilhelma Zīgfrīda Stavenhāgena (1814 –
1881 ) Vidzemes un Kurzemes muižām un pilīm veltītās lapas (1866)
, jelgavnieka K.J.R. Minkeldē romantiskās 19. gs.
sākuma litogrāfijas, kas ataino kungu namus un mazpilsētas
, 19. gs.
sākuma arhitektūras paraugafasāžu un projektu albūmus
.
Retas 19.gs.
beigu 20.gs. 20.gadu ēku fotogrāfijas un to īpašnieku portreti
Muižu parki un dārzi
„1786.
gadā tur laukā augušas melones, kas pilnībā nogatavojušās. Vajadzēja tikai
palikt apakšā zirgu mēslus, lai mazinātu aukstuma iespaidu un vakaros apklāt ar
salmiem.”
[J. J. Zīversa Bauņu
muižas dārzu un parku aprakstījis Gustavs Bergmanis
1787. gadā [Bergmann G.]. Beschreibung
des Gartens zu Bauenhof in
Livland. [1787, 1792]. Ms.
1131, 2. v., 3.
.
Unikāls
gravīru, zīmējumu, aprakstu un dokumentu kopums iepazīstina ar franču un angļu
stila lauku parkiem Vidzemē un Kurzemē. Parku veidojumu pamatoja K. J. Hiršfelda bagātīgi gravīrām ilustrēto grāmatu atziņas.
Arhitekta un
mākslinieka – diletanta J. V. Krauzes (1757 – 1828) vairāksējumu atmiņu rokraksts bagāts ar daudziem 18.gs.b. muižu
un parku
Kungi: tautsaimnieki, dabaszinātnieki,
mākslinieki
[006, 009, 008]
Hībers
(darbojies Rīgā un Tērbatā ap 1840 -1852. gadu). Vīrieša un sievietes portreti
no VMM kolekcijas.
Dokumenti no muižu arhīviem
raksturo atsevišķas spilgtas 18. gs. beigu personības. Tautsaimnieks, Skrīveru
un Aizkraukles muižas īpašnieks K. F. Šulcs – Ašerādens
pirmais savas muižas zemniekiem pasludināja lielākas brīvības un tiesības kā
citur Vidzemē
“Zemnieku
tiesa” tagad atrodas gandrīz ikkatra zemnieka rokās.
/no 1765. gada
landtāga
Vidzemes landrāts
un dabaszinātnieks Fr. V. Ungerns
– Šternebergs gadiem ilgi (ap 1794 - 1796) apkopojis
meteoroloģiskos novērojumus ne tikai savās muižās Lizdēnos un Tiepolē un atstājis arī novēroto dabas parādību – halo un ziemeļblāzmas zīmējumus, Kārļu muižas parka
„Viņš
velta savu mākslu tikai nabadzīgajiem ļaudīm. Budbergs
pārdod savus darbus, lai par iegūto naudu uzturētu atraitnes un trūcīgos”.
Kerten A. F. W. Auszug aus dem Tagebuch eines Russen
auf seiner Reise nach
Riga. Riga, 1783, S. 129
Ķiegaļu
muižas īpašnieks V. D. Budbergs
bija
apdāvināts mākslinieks. Vairāki Budberga zīmējumi
grezno grāmatas
, arī K. Hardera un G. Bergmaņa izdevumus
Interjeri, amatniecība, rokdarbi
„Es apspriedos ar Līzu, kas tāpat bija pārsteigta par manis iekāroto oranžo
ar melnu mēbeļaudumu, no kura sanāca arī lieliskas
portjeras. Jums jāzin, ka tolaik /1844/ oranžs bija
īpaši modē un saucās “bouton d’or”.
Manā kabinetā tika ievietota aveņkrāsas sofa un krēsli”.
Ernestīna Šulca - Ašerādena dzimusi fon Kampenhauzena no Jaunlaicenes (Ernestine Schoultz – Ascheraden).
Memoiren. Riga, 1908. S.
170
Par mūrnieka,
galdnieka, mēbeļnieka
un skrodera darbu muižā vēsta gan mājsaimniecības
grāmatas un 18. gs. Jelgavas drēbnieka rēķins un muižas ļaužu apģērbu saraksts
, gan amata diplomi
un ceļojoša meistara dzimšanas apliecinājuma
dokumenti
.
„Māmiņa Drēzdenē
iemācījās pagatavot mākslīgos ziedus. Cik skaistus mūsu mātes darinātus kleitu dekorējumus un galvas
rotas vēlāk /ap 1825 - 1827/ Tērbatas ballēs nēsāja Leokādija un Konstance!”
Ernestīna Šulca - Ašerādena dzimusi fon Kampenhauzena (Ernestine Schoultz – Ascheraden). Memoiren. Riga, 1908, S. 49
Nereti muižnieces pašu rokām
darināja izšuvumus
un greznus modes tērpus
Dokumentālās
liecības atdzīvina un papildina interjera reālijas
- tekstīliju,
ādas tapešu, koka detaļu fragmenti. Vidzmes un
Kurzemes amatniekiem par paraugu varēja noderēt ilustrācijas no Lielās franču
enciklopēdijas.
Oriģinālās 18.
gs. celtņu būvdetaļas no arhitektoniskās izpētes grupas “AIG” kolekcijas – Vidzemes
un Kurzemes muižu logu profili, jumta dakstiņš, flīzes, logu apkalumi
[065,
066, 067, 149, 147]
„Remberts tūlīt pasūtīja skapjus pēc istabas mēra tur, kur
es vēlējos – pie ļoti solīda galdnieka, viena no Liezēres
ļaudīm, kam mans krusttēvs ļāva izmācīties. Tādi bija veco laiku tikumi, un par
saviem dzimtļaudīm rūpējās kā par saviem bērniem. Šim vīram, vārdā Freilēbens, vajadzēja Cēsu mājai pagatavot tādu pašu
rakstāmgaldu kā Iecavā. .. Sofai un krēsliem zālē es pietaupīju 300 rubļus no
savas pūra naudas”
.Ernestīna
Šulca - Ašerādena dzimusi fon
Kampenhauzena
(Ernestine Schoultz – Ascheraden). Memoiren. Riga, 1908, S.169.
„Dobji dunēdama,
pils saņēma savus pēdējos uzvarētājus. .. Bibliotēkas skapji atvērās, un pa
logiem pagalmā lidoja mirdzoši sējumi zelta mugurām, krizdami dubļos kā nošauti
putni”.
Ezeriņš
J. Viesības Kalnāres pilī. Rīga,1948.
Grāmatas no
karos un revolūcijās daudzkārt putinātajām Stendes
, Nurmuižas
, Varakļānu
, Ēdoles
, Nītaures, Stāmerienas
, muižu bibliotēkām ar seniem piederības ierakstiem
, zīmogiem un ekslibriem
, grāmatu saraksti
stāsta par pilskungu lasīšanas intereses un gaumi.
Sadzīve un memuāri
Muižas sadzīve un laikmeta ainas raduši vērienīgu atspulgu
arī memuāru literatūrā,
E.G. fon Deršava
un G. Heines
piezīmes par viesošanos Kurzemes
muižnieku ģimenēs un namos ir iespaidiem un trāpīgiem vērojumiem bagātas
Muižas ļaudis, zemnieki
Kurzemē 1797. gadā bija 1118 vīriešu un 1312 – sieviešu kārtas muižnieku.
Latviešu dzimtcilvēki – 169 628 vīri un 169 407 sievietes.
Zemnieku
stāvokli Vidzemē Apgaismības laikmetā raksturo zemnieka pārdošanas
Vaku grāmatas un klaušu darbu saraksti
, zemnieka mājsaimniecības grāmatas
vēsta par 19. gs. naudas saimniecību pēc brīvlaišanas
Izrīkotājs, vidutājs
starp muižnieku, muižas ļaudīm
un zemniekiem bija vagars
Dokumenti, proklamācijas
,
„Līduma dūmi“ ir pilni atskaņu no Zvirgzdu muižas ..
Zvirgzdu muižas lielā mērā dzīve palīdzēja nosklaidrot
un nodibināt manus dzīves uzskatus“.
Andrievs
Niedra
Brinkenas dzejās Kurzemes ainava un veidols ietērpts
viscēlākajā lirikas zeltā.
Artūrs Bērzings.
1928
Kurische Landschaft und Art ist nie edleres lyrisches Gold gefasst worden
als in den Brinckenschen Gedichten.
Arthur Behrsing. 1928
Realitātes recepcijas un interpretācijas jautājumam pievēršas daiļiteratūra – dzeja un proza. Daudzi vācbaltu
literātu U. Šlipenbaha
, Z. Fēgezaka
, E. Keizerlinga
, T.H. Pantenija
, O. Grosberga
, Ģ. fon der Brinkenas
darbi agrāk nav tikuši
tulkoti vai nav bijuši lasītājiem pieejami politisku apsvērumu dēļ, tāpēc arī
palikuši neiepazīti
Savukārt
latviešu literatūras klasika sniedz gluži atšķirīgu skatu muižas dzīves
realitātēs.
Mūsdienas: izpēte un publikācijas
Andrievs Niedra, atceroties savu
bērnību 19. gs. 60 . beigās, teica:
“es uzsveru: muižas
dzīve un zemnieku dzīve toreiz vēl bija divas pilnīgi šķirtas lietas“.
Viņš, tāpat kā daudzi latvieši, pamatoti uzlūkoja muižniekus
un muižas iedzīvotājus un to sadzīvi kā svešas, bieži naidīgas un paralēli
eksistējošas pasaules pārstāvjus.
20. gs. beigu gados - 21. gs.
ieskaņā tapušo latviešu pētnieku, mākslas vēsturnieku un arhitektu nozīmīgāko
publikāciju apjoms un kvalitāte pierāda pēdējo gadu desmitos pieaugošo interesi
par Latvijas muižu kā kultūrvēsturisku parādību, ne vairs par bargu un svešu
kungu namu vien
Ar arhitektoniskās izpētes grupas “AIG” nopietno, gadiem
ilgo darbu iepazīstina vairāki muižu ēku un parku izpētes un rekonstrukcijas
projekti.
Mūsdienu pētījumi un publikācijas apliecina radikālu un neatgriezenisku akcentu nomaiņu un runā par muižu visiem kopīgajā Latvijas kultūrvēsturē un kultūrvidē
Tekstu sagatavoja Aija Taimiņa