Edvarts Virza. Muižnieka žēlabas .

/ Virza E. Kopoti raksti. 2. sēj.: Rīga, 1939, 176.- 177.lpp./

Muiža - daudziem par tās simbolu balta māja ar kolonnām parka vidū, un vienalga, vai tā ir latviešu zemnieka meitene, vai senas vācbaltu dzimtas atvase. Milzums atšķirīgu likteņstāstu un personāliju, tik daudz savstarpēji cieši saistīti tiesību, sadzīves, saimniecības, mākslas vēstures, būvniecības, dzimtu vēstures un heraldikas atzaru savijušies ap šo tēmu. Un nenovēršami jāšķetina būtiski sociālo un pasaules uzskatu jautājumi, ja vēlas pieskarties gadsimtiem ilgajai muižu vēsturei Latvijā.

Agrārās reformas pieņemšanas brīdi [1921] visā Latvijā bija 1797 muižas un 1970 pusmuižas, no tām Latgalē atradās 328 muižas un 770 pusmuižas. 1909. gadā 162 dzimtu rokās bija 77 % Vidzemes derīgās zemes.

Vidzemes muižu tiesiskais iedalījums:

kroņa jeb domēnes muižas

kungu un bruņinieku (Adelige- oder Rittergüter)

bruņniecības, pilsētas, labdarīgu iestāžu, korporāciju muižas

mācītājmuižas

Kurzemē bija vēl arī:

tiesnešu un ierēdņu muižas

namnieku lēņa muižas

„Kurzemē mazie sānu ceļi ved no muižas uz muižu, nevis no ciema uz ciemu. Jo šajā zemē nav ciematu”.

Kohl J.G. Die deutsch russischen Ostseeprovinzen.

T. 1: Dresden, Leipzig, 1841, S. 27

Avoti: dokumenti, hronikas.

„Ziemas vakaros zēni sēd pie tēva rakstāmistabā. Tad tas atver lielo, skaisti izgriezto lādi, kurā glabājas Valdenu dzimtas un Mežvaldes muižas dokumenti. Zēni apbrīno vecos pergamentus, pie kuriem karājas zieģeļi no vaska, svina, sudraba vai zelta, un tad tēvs sāk stāstīt par vienu vai otru senci un zemes likteņiem tik interesanti, kā nevienā vēstures vai stāstu grāmatā to nevar lasīt. Viņi aplūko vecos pergamentus, no kuriem daži pušķoti skaistiem ģerboņiem, attin vecus pirkšanas un lēņu līgumus, apbrīno līkločainos parakstus [..]

Skaisti ir šādi ziemas vakari rakstāmistabā!“

Oskars Grosbergs. Mežvalde.

Rīga, 1942, 72. – 73. lpp.

Seni dokumenti glabājās katrā muižā atrodamajās dokumentu lādēs (Brieflade; eksponēta lāde no RVKM, 18.gs. vidus, Kurzeme) - 14. – 18.gs lēņa grāmatas , pirkšanas pārdošanas dokumenti, privilēģiju noraksti . Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera un Kurzemes muižniecības līgums (Bauskā, 1561) , mantojuma lietas , dāvinājuma akti , vērtspapīri un vēlāki 19. gs. māju iepirkšanas un rentes līgumi apliecina muižniecības tiesības uz nekustamo īpašumu un liecina par īpašnieku maiņu

LAB glabā daudzas senas hronikas un zemju aprakstus , arī Baltijā vecāko zināmo 17.gs. ilustrēto hroniku J. Kr. Broces norakstā – Jirgena Helmsa Vidzemes vēstures apskats pirmoreiz rāda arī Latvijas pilis idealizētos zīmējumos . J. Kr. Broces “Vidzeme 18. gs. beigās” un “Monumente” sējumi daudzos attēlos un aprakstos ļauj dziļi iepazīt 18.gs. beigu Latvijas dzīves veidu, lauku panorāmas, ēkas un ļaudis. Statistiskas ziņas sniedz Broces laikabiedru A.V. Hupeļa un H.Štorha publikācijas, vēlāki apraksti un adresu grāmatas

Akvareļu lapas no ts. Pauluči albūma - pēc Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatora F. Pauluči rīkojuma 1825. – 1826.g. sagatavoto Vidzemes un Kurzemes pilsdrupu, piļu un muižu akvareļu un uzmērījumu kolekcijas

Ģenealoģija un heraldika

Pasaule ir pilna ar tantēm […] Bija tik daudz krustmāšu, tēvoču, māsīcu, brālēnu un brāļa meitu – īsts labirints. Patiesībā šajā zemē vai ikviens otram bija kāds radinieks. […] Krustmāte Ada centās atšķetināt komplicētās radniecības saites, bet tad pati pusvārdā apklusa, bezpalīdzīgi nokāra galvu un noteica: “Man pašai tas nav īsti skaidrs, bet – jūs tomēr esat māsīca un brālēns!”

Zigfrīds fon Fegezaks (Siegfried von Vegesack).

Totentanz in Livland. 1965, S.359./

LAB glabājas vairākas ievērojamākā Baltijas ģenealoga un vēsturnieka A. V. Buholca kolekcijas, tostarp Baltijas dzimtu vēsturei veltītie 53 ģenealoģisko materiālu sējumi rokrakstā .

Vācbaltu muižniecības heraldikas vēsturi skaidro grāmatas, rokraksti, dokumenti . Vidzemes Senatnes un vēstures pētītāju biedrības izdevumi liecina par vācbaltu pētnieku izcilo veikumu vēstures palīgzinātņu jomā.

Daudz pētīta un aprakstīta vācbaltu dzimtu vēsture

Muižas kungu māja

Vēl tikai 40 gadus atpakaļ [t. i. ap 1760 Kurzemē] divstāvu lauku kungu nams no ķieģeļiem un sarkanu jumtu tika uzskatīts par vienu no lielākajiem retumiem. .. Apmeklētāju jeb tā saucamo greznuma istabu bija maz. Mēbeles tajās bija izturīgas un smagas, lai tās varētu nākamām paaudzēm nodot mantojumā. .. Sētsvidū parasti bija dīķis, lai govis un sīklopi varētu padzerties.

Tikai aizgājušā gadsimta pēdējā pusē gaume arvienu kļuva smalkāka. Nu tika celtas gaumīgas ēkas un iekārtoti dārzi angļu un franču manierē. Vairāk un vairāk lauku īpašumos būvē pilis.

Derschau E. G. v., Keyserlingk P. E. v. Beschreibung der Provinz Kurland. Mitau, 1805.

Visi ārējie greznojumi, piemēram, kolonādes, kas visā lepnumā greznojas pie jaunajām ēkā, ir pakļauti sniega un mitruma iespaidam, jo šīs ēkas stāv svabadi un itāļu jumti tās nespēj pasargāt.

Derschau E. G. v., Keyserlingk P. E. v. Beschreibung der Provinz Kurland. Mitau, 1805, S. 259 –260.

Daudzpusīgs ir gravīrām ilustrēto grāmatu klāsts – pirmkārt pieminamas Vilhelma Zīgfrīda Stavenhāgena (1814 – 1881 ) Vidzemes un Kurzemes muižām un pilīm veltītās lapas (1866) , jelgavnieka K.J.R. Minkeldē romantiskās 19. gs. sākuma litogrāfijas, kas ataino kungu namus un mazpilsētas , 19. gs. sākuma arhitektūras paraugafasāžu un projektu albūmus .

Retas 19.gs. beigu 20.gs. 20.gadu ēku fotogrāfijas un to īpašnieku portreti

Muižu parki un dārzi

„1786. gadā tur laukā augušas melones, kas pilnībā nogatavojušās. Vajadzēja tikai palikt apakšā zirgu mēslus, lai mazinātu aukstuma iespaidu un vakaros apklāt ar salmiem.”

[J. J. Zīversa Bauņu muižas dārzu un parku aprakstījis Gustavs Bergmanis 1787. gadā [Bergmann G.]. Beschreibung des Gartens zu Bauenhof in Livland. [1787, 1792]. Ms. 1131, 2. v., 3.

Unikāls gravīru, zīmējumu, aprakstu un dokumentu kopums iepazīstina ar franču un angļu stila lauku parkiem Vidzemē un Kurzemē. Parku veidojumu pamatoja K. J. Hiršfelda bagātīgi gravīrām ilustrēto grāmatu atziņas.

Arhitekta un mākslinieka – diletanta J. V. Krauzes (1757 – 1828) vairāksējumu atmiņu rokraksts bagāts ar daudziem 18.gs.b. muižu un parku plāniem .

Kungi: tautsaimnieki, dabaszinātnieki, mākslinieki

[006, 009, 008]

Hībers (darbojies Rīgā un Tērbatā ap 1840 -1852. gadu). Vīrieša un sievietes portreti no VMM kolekcijas.

Dokumenti no muižu arhīviem raksturo atsevišķas spilgtas 18. gs. beigu personības. Tautsaimnieks, Skrīveru un Aizkraukles muižas īpašnieks K. F. Šulcs – Ašerādens pirmais savas muižas zemniekiem pasludināja lielākas brīvības un tiesības kā citur Vidzemē

“Zemnieku tiesa” tagad atrodas gandrīz ikkatra zemnieka rokās.

/no 1765. gada landtāga protokola/

Vidzemes landrāts un dabaszinātnieks Fr. V. Ungerns – Šternebergs gadiem ilgi (ap 1794 - 1796) apkopojis meteoroloģiskos novērojumus ne tikai savās muižās Lizdēnos un Tiepolē un atstājis arī novēroto dabas parādību – halo un ziemeļblāzmas zīmējumus, Kārļu muižas parka plānu un ceļojuma aprakstu.

„Viņš velta savu mākslu tikai nabadzīgajiem ļaudīm. Budbergs pārdod savus darbus, lai par iegūto naudu uzturētu atraitnes un trūcīgos”.

Kerten A. F. W. Auszug aus dem Tagebuch eines Russen

auf seiner Reise nach Riga. Riga, 1783, S. 129

Ķiegaļu muižas īpašnieks V. D. Budbergs bija apdāvināts mākslinieks. Vairāki Budberga zīmējumi grezno grāmatas , arī K. Hardera un G. Bergmaņa izdevumus

Interjeri, amatniecība, rokdarbi

„Es apspriedos ar Līzu, kas tāpat bija pārsteigta par manis iekāroto oranžo ar melnu mēbeļaudumu, no kura sanāca arī lieliskas portjeras. Jums jāzin, ka tolaik /1844/ oranžs bija īpaši modē un saucās “bouton d’or”. Manā kabinetā tika ievietota aveņkrāsas sofa un krēsli”.

Ernestīna Šulca - Ašerādena dzimusi fon Kampenhauzena no Jaunlaicenes (Ernestine Schoultz – Ascheraden). Memoiren. Riga, 1908. S. 170

Par mūrnieka, galdnieka, mēbeļnieka un skrodera darbu muižā vēsta gan mājsaimniecības grāmatas un 18. gs. Jelgavas drēbnieka rēķins un muižas ļaužu apģērbu saraksts , gan amata diplomi un ceļojoša meistara dzimšanas apliecinājuma dokumenti .

„Māmiņa Drēzdenē iemācījās pagatavot mākslīgos ziedus. Cik skaistus mūsu mātes darinātus kleitu dekorējumus un galvas rotas vēlāk /ap 1825 - 1827/ Tērbatas ballēs nēsāja Leokādija un Konstance!”

Ernestīna Šulca - Ašerādena dzimusi fon Kampenhauzena (Ernestine Schoultz – Ascheraden). Memoiren. Riga, 1908, S. 49

Nereti muižnieces pašu rokām darināja izšuvumus un greznus modes tērpus

Dokumentālās liecības atdzīvina un papildina interjera reālijas - tekstīliju, ādas tapešu, koka detaļu fragmenti. Vidzmes un Kurzemes amatniekiem par paraugu varēja noderēt ilustrācijas no Lielās franču enciklopēdijas.

Oriģinālās 18. gs. celtņu būvdetaļas no arhitektoniskās izpētes grupas “AIG” kolekcijas – Vidzemes un Kurzemes muižu logu profili, jumta dakstiņš, flīzes, logu apkalumi [065, 066, 067, 149, 147]

„Remberts tūlīt pasūtīja skapjus pēc istabas mēra tur, kur es vēlējos – pie ļoti solīda galdnieka, viena no Liezēres ļaudīm, kam mans krusttēvs ļāva izmācīties. Tādi bija veco laiku tikumi, un par saviem dzimtļaudīm rūpējās kā par saviem bērniem. Šim vīram, vārdā Freilēbens, vajadzēja Cēsu mājai pagatavot tādu pašu rakstāmgaldu kā Iecavā. .. Sofai un krēsliem zālē es pietaupīju 300 rubļus no savas pūra naudas”

.Ernestīna Šulca - Ašerādena dzimusi fon Kampenhauzena (Ernestine Schoultz – Ascheraden). Memoiren. Riga, 1908, S.169.

Muižu bibliotēkas

„Dobji dunēdama, pils saņēma savus pēdējos uzvarētājus. .. Bibliotēkas skapji atvērās, un pa logiem pagalmā lidoja mirdzoši sējumi zelta mugurām, krizdami dubļos kā nošauti putni”.

Ezeriņš J. Viesības Kalnāres pilī. Rīga,1948.

Grāmatas no karos un revolūcijās daudzkārt putinātajām Stendes , Nurmuižas , Varakļānu , Ēdoles , Nītaures, Stāmerienas , muižu bibliotēkām ar seniem piederības ierakstiem , zīmogiem un ekslibriem , grāmatu saraksti stāsta par pilskungu lasīšanas intereses un gaumi.

Sadzīve un memuāri

Muižas sadzīve un laikmeta ainas raduši vērienīgu atspulgu arī memuāru literatūrā, autobiogrāfijās, dienasgrāmatās, publicētajā un nepublicētajā sarakstē. Piezīmes rakstījuši daudzi senu vācbaltu dzimtu pārstāvji, piemēram, Ernestīne Šulca – Ašerādena , kāda Struteles baronese no Pfeiliceru – Franku dzimtas , Aleksandrs Stenboks – Fermors .

E.G. fon Deršava un G. Heines piezīmes par viesošanos Kurzemes muižnieku ģimenēs un namos ir iespaidiem un trāpīgiem vērojumiem bagātas

Muižas ļaudis, zemnieki

Kurzemē 1797. gadā bija 1118 vīriešu un 1312 – sieviešu kārtas muižnieku.

Latviešu dzimtcilvēki – 169 628 vīri un 169 407 sievietes.

Zemnieku stāvokli Vidzemē Apgaismības laikmetā raksturo zemnieka pārdošanas līgums , Baltazara Bergmaņa apsūdzības raksts pret Valmieras apriņka Vīķu muižas apsaimniekotāju (Zarnau) Kristeru Vilhelmu Klotu (Christer Wilhelm von Klodt, 1746 – 1792) un tā sievu Elizabeti Lovisu (Elisabeth Luisa), kas ilgstoši spīdzinājuši līdz nāvei 10 gadus veco zemnieku meiteni Trīni , Merķeļa, Jannava, Hupeļa, Štorha publikācijas .

Vaku grāmatas un klaušu darbu saraksti , zemnieka mājsaimniecības grāmatas vēsta par 19. gs. naudas saimniecību pēc brīvlaišanas

Izrīkotājs, vidutājs starp muižnieku, muižas ļaudīm un zemniekiem bija vagars

Dokumenti, proklamācijas , ziņojumu mašīnraksti, atmiņas , nodedzināto piļu fotoattēli un kartes liecina par 1905. revolūcijas un 1919./1920. gada notikumiem .

Muižas dzīve daiļliteratūrā

„Līduma dūmi“ ir pilni atskaņu no Zvirgzdu muižas .. Zvirgzdu muižas lielā mērā dzīve palīdzēja nosklaidrot un nodibināt manus dzīves uzskatus“.

Andrievs Niedra

Brinkenas dzejās Kurzemes ainava un veidols ietērpts viscēlākajā lirikas zeltā.

Artūrs Bērzings. 1928

Kurische Landschaft und Art ist nie edleres lyrisches Gold gefasst worden als in den Brinckenschen Gedichten.

Arthur Behrsing. 1928

Realitātes recepcijas un interpretācijas jautājumam pievēršas daiļiteratūra – dzeja un proza. Daudzi vācbaltu literātu U. Šlipenbaha , Z. Fēgezaka , E. Keizerlinga , T.H. Pantenija , O. Grosberga , Ģ. fon der Brinkenas darbi agrāk nav tikuši tulkoti vai nav bijuši lasītājiem pieejami politisku apsvērumu dēļ, tāpēc arī palikuši neiepazīti

Savukārt latviešu literatūras klasika sniedz gluži atšķirīgu skatu muižas dzīves realitātēs.

Mūsdienas: izpēte un publikācijas

Andrievs Niedra, atceroties savu bērnību 19. gs. 60 . beigās, teica:

“es uzsveru: muižas dzīve un zemnieku dzīve toreiz vēl bija divas pilnīgi šķirtas lietas“.

Viņš, tāpat kā daudzi latvieši, pamatoti uzlūkoja muižniekus un muižas iedzīvotājus un to sadzīvi kā svešas, bieži naidīgas un paralēli eksistējošas pasaules pārstāvjus.

20. gs. beigu gados - 21. gs. ieskaņā tapušo latviešu pētnieku, mākslas vēsturnieku un arhitektu nozīmīgāko publikāciju apjoms un kvalitāte pierāda pēdējo gadu desmitos pieaugošo interesi par Latvijas muižu kā kultūrvēsturisku parādību, ne vairs par bargu un svešu kungu namu vien

Ar arhitektoniskās izpētes grupas “AIG” nopietno, gadiem ilgo darbu iepazīstina vairāki muižu ēku un parku izpētes un rekonstrukcijas projekti.

Mūsdienu pētījumi un publikācijas apliecina radikālu un neatgriezenisku akcentu nomaiņu un runā par muižu visiem kopīgajā Latvijas kultūrvēsturē un kultūrvidē

Tekstu sagatavoja Aija Taimiņa