No Ķuzes līdz Staburadzei

Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā no 2000. gada 21. jūlija līdz 26. augustam bija apskatāma izstāde "No Ķuzes līdz Staburadzei", kas veltīta konditorejas fabrikas a/s "Staburadze" 90 gadu un tās dibinātāja Vilhelma Ķuzes 125 gadu jubilejai. Izstāde atspoguļoja Latvijas saldumrūpniecības vēsturi, kā arī izcilā un tautā mīlētā latviešu tautsaimnieka Vilhelma Ķuzes (1875 - 1941) dzīves gājumu. Viņš ar neatlaidību, uzcītīgu darbu, centību un taupību licis pamatus Latvijas nacionālajai saldumu rūpniecībai.

Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6. septembrī Zaubes pagasta "Inģistēnos". Ģimenē valda darba gars, un kopš bērnu dienām Vilhelms pieradis veikt dažādus darbus. 1892. gadā V. Ķuze pabeidz Cēsu skolu un strādā par skolotāju, bet 1897. gadā sāk darbu Rīgā Oto Farbes fabrikā par grāmatvedi, kur strādā 14 gadus. Taču šajā laikā viņš jau ir uzsācis privātuzņēmēja darbību, sapratis, ka viņa aicinājums ir saldumu ražošana un pārdošana.

1910. gada jūlijā Ķuze noīrē telpas Avotu ielā 16 un atver konditoreju, 1911. gadā nopērk namu Krāsotāju ielā 25, 1912. gadā ierīko nelielu konfekšu darbnīcu, bet gadu vēlāk iegādājas pirmās šokolādes mašīnas un sāk ražot šokolādi.

Kad sākas pirmais pasaules karš, fabrika saņem pavēli evakuēties uz Krieviju. No 1915. - 1920. gadam V. Ķuze strādā Maskavā.

Atgriezies Rīgā, Vilhelms Ķuze atrod savus īpašumus izpostītus, taču, saņēmis kredītu, jau 1920. gadā atjauno uzņēmuma dabību. Paplašinās fabrika, pieaug darbinieku un produkcijas klāsts, ieviestas jaunas tehnoloģijas.

Liela uzmanība tiek veltīta ne vien produkcijas kvalitātei, bet arī tās noformējumam un reklāmai. Gaumīgi, koši, mākslinieciski noformēti iesaiņojamie materiāli. Plašs režojumu sortiments: konfektes, šokolāde, cepumi, vafeles, kafija - no labām izejvielām, garšīgi saldumi. Produkciju reklamē valstī lielākajos laikrakstos un žurnālos, piesaistot pircēju uzmanību jauniem izstrādājumu veidiem.

1935. gada 1. janvārī Ķuzes uzņēmums tiek pārveidots akciju sabiedrībā ar pamatkapitālu Ls 1 200 000. Dienā saražoja ap 5000 kg dažādu saldumu, sortiments ap 500 dažādu šķirņu, preču apgrozījums ap Ls 2,5 miljoni gadā.

Nozīmīga ir uzņēmuma kultūras un sporta dzīve. Labi atalgotie un nodrošinātie rūpnīcas strādnieki ne vien apzinīgi strādā, bet arī piedalās darbinieku kultūras un sporta biedrībā. Fabrikā darbojas koris, dramatiskais pulciņš, futbola komanda, notiek darbinieku vakari. Kopā ar saviem darbiniekiem vienmēr ir "saldumu karalis" un viņa dzīves biedre Olga Ķuze.

Latvijas vēsturē ienāk 1940. gada jūnija notikumi. Akciju sabiedrību nacionalizēja. Rūpnīcas izveidotājs Vilhelms Ķuze mirst izsūtījumā 1941. gadā Soļikamskā. Fabriku pārdēvē par "17. jūniju", un tā turpina savu darbu visus padomju gadus.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā uzņēmumu pārdēvē par "Staburadzi". 1996. gada 19. oktobrī tiek nodibināta A/S "Staburadze". Pašlaik kompānijas kontrolpakete pieder SIA "Nordic Food". Uzņēmuma Padomes priekšsēdētājs ir Gisli Reinisons (Gisli Reynisson) un Valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis. A/S "Staburadze turpina sekmīgi darboties Latvijā.