Izstāde "No pagātnes uz nākotni" (Latvijas un Austrijas kultūrvēsturiskās saiknes")

Pirms Austrijas Republikas prezidenta Tomasa Klestila vizītes Latvijā, Akadēmiskajā bibliotēkā notika izstāde "No pagātnes uz nākotni", veltīta Austrijas un Latvijas kultūrvēsturisko saikņu izpētei.

Bibliotēkas Rokrakstu un seno grāmatu nodaļā glabājas 16. gadsimta grāmatas, kuras vēsta par Austrijas ķeizarvalsts vēsturi un tās valdnieku likteņiem. Varēja apskatīt arī pašu ķeizaru rakstītās vēstules, dokumentus un autogrāfus: Austrijas erchercoga Leopolda Wilhelma raksts,. (1641) Marijas Terēzijas vēstules un grāmatas par viņas dzīvi, Jozefa II rokraksti (1761), 1800. gada Franz II patents. Izstādē līdzās senajiem rokrakstiem atradās 19. gs. Eiropas valstu un Vīnes vēstures grāmatas. Habsburgu monarhijas galma noslēpumi atklājās izstādes stendos.

Pirmie raksti par Austrijas valsti latviešu presē parādās ap 19.gs. vidu. Vīnē 1890. gadā latviešu valodā izdota Davida dziesmu grāmata. Ar Austriju saistās pirmā latviešu grāmatzīme, kuru mākslinieks Rihards Zariņš 1897. gadā Vīnē darina savai līgavai. R. Zariņš Vīnē mācījies ofortista V. Ungera darbnīcā. 19. gs. beigās latviešu vēstures un ģeogrāfijas grāmatās atrodami Austrijas valsts apraksti.

Brāļi Kaudzītes uzrakstījuši savus ceļojuma iespaidus (1896) par Austriju un Vīni. Viņi ne vien apskatījuši un aprakstījuši Austriju, bet arī atveduši piemiņai pa kaltētai lapai un ziedam no šīm vietām. Ar Vīni saistās latviešu režisora Jāņa Gūtera un aktrises Marijas Leiko vārdi. 20.gs. sākumā Austrija Latviju apgādāja ar sirpjiem, izkaptīm, dāmas ar Vīnes cimdiem.

To, ka Vīne ir sapņu, mūzikas un mākslas pilsēta apliecina raksti periodikā un daudzie vecie ceļveži, pilsētas kartes un atklātnes, kuras glabājas bibliotēkas fondos. 1921. gada 17. februārī Austrijas atzīst Latvijas Republiku de iure. Nodibinās savstarpējas diplomātiskās attiecības.

Uz Vīni latvieši brauca studēt. 1927. gadā Vīnē nodibināja "Latvijas studentu biedrību Austrijā". 1927./28. gada ziemā Vīnē bija 49, bet Austrijā pavisam 65 latviešu studentu. Savus iespaidus par Vīni un Austriju mums atstājuši Jānis Akuraters un Jānis Jaunsudrabiņš, kurš ne vien aprakstījis, bet arī gleznojis Austrijas ainavas. Jānis Grots dzejoļu krājumā "Vakara mākoņi" tiroliešiem veltījis daudzus dzejoļus. Labus vārdus par Vīnes cilvēkiem ir sacījusi Zenta Mauriņa.

1934. gadā Rīgā koncertēja Vīnes zēnu koris, 1935. gadā Nacionālajā Operā uzstājās Vīnes filmu artisti. Savukārt latviešu kora mākslinieki uzstājās Vīnē. Žurnālisti, mākslinieki un studenti devās no Rīgas uz Vīni un no Vīnes uz Rīgu. Latvijas prese atspoguļoja Austrijas un Vācijas apvienošanos.

Pēc Otrā pasaules kara Austrijā bija izvietoti ap 2000 latviešu bēgļu (1948). Austrijā iznāca laikraksts "Latviešu Balss Austrijā". Savu mūžu Zalcburgā nodzīvoja trimdas gleznotājs Kārlis Neilis (1906 -1991) Bibliotēkā glabājas vēstules un grāmatas, kuras latvietei Meri Staklei sūtījis aktieris, mākslinieks un rakstnieks Luis Trenkers. Padomju gados Latvijā ir notikušas Austrijas dienas PSRS. Visos laikos sportisti sacentušies sporta laukumos. Plašs ir austriešu literatūras tulkojumu klāsts. Vienmēr Rīgā ir skanējis Vīnes valsis, mīlēta Fr. Šūberta un A. Mocarta mūzika.

2001. gada 13. septembrī LAB atklāja Austrijas un Šveices literatūras nodaļu.