Informāciju sagatavoja
Sarmīte Dzilna
Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas
Ukrainas Informācijas centra vadītāja
Nikolajam Gogolim – 200
2009. gada 3. aprīlī Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā notika izcilā ukraiņu izcelsmes krievu rakstnieka Nikolaja Gogoļa 200.dzimšanas dienas atcerei veltīta literārā pēcpusdiena un izstādes atklāšana.
Šo pasākumu, kas pulcēja daudzus N. Gogoļa talanta cienītājus, organizēja Ukrainas Republikas vēstniecība Latvijā, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka un Ukrainas Informācijas centrs. Literāro pēcpusdienu atklāja Rīgas Ukrainas vidusskolas 4.klases skolnieki ar temperamentīgu un aizrautīgu kazaku deju un vairākām ukraiņu dziesmām, atgādinot varonīgos Aizkrāces kazakus, viņu varonīgo pagātni, ko tik meistarīgi un krāsaini attēloja Gogolis savā darbā „Tarass Buļba”.
Literatūras izstādi atklāja Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, kas uzsvēra Nikolaja Gogoļa daiļrades īpašo nozīmi latviešu reālistiskās literatūras un latviešu teātra attīstībā. Pirmais Gogoļa darbu tulkojums „Stāsts par to, kā Ivans Ivanovičs saķildojās ar Ivanu Ņikiforoviču” latviešu valodā parādījās 1869. gadā
„Baltijas Vēstnesī”. „Revidents” bija pirmais reālisma darbs uz latviešu teātra skatuves. Pirmizrāde Rīgas Latviešu teātrī (1870) ar Ādolfu Alunānu Hļestakova lomā bija notikums, kas spēcīgi saviļņoja tā laika mākslas dzīvi. Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas fondos glabājas daudz interesantu materiālu, kas saistīti ar Gogoļa daiļradi, kā, piemēram, lugu „Revidents”, „Mirušās dvēseles” 1858. gada teātra afišas, kas ziņo, ka izrādes notiks Ķeizara dārzā un Vērmanes parkā. No pašdarbības iestudējumiem jāatzīmē uzvedums Vecpiebalgā (1874) ar M.Kaudzīti Hļestakova, J.Jurjānu Bobčinska un A.Pumpuru Dobčinska lomā. Jau XIX beigās gandrīz visi Gogoļa nozīmīgākie darbi bija pārtulkoti latviešu valodā.
Rīgas 13. vidusskolas skolnieki pasākumu kuplināja ar saviem priekšnesumiem un plakātiem, kuros atklāja klasiķa dzīves un daiļrades galvenās lappuses. Rīgas Ukrainas vidusskolas jaunieši ar lielu degsmi spēlēja fragmentus no izrādes „Precības”, izpelnoties skaļus pasākuma dalībnieku aplausus.
Ukrainas Republikas vēstnieks Latvijā Rauls Čilačava atzīmēja, ka Gogolis ir ne tikai izcils rakstnieks, bet arī simbols, kas apvieno divas slāvu tautas, divas kultūras un divas vēstures – krievu un ukraiņu. Sarunas par to, kam Gogolis pieder ir liekas, jo sen jau zināms, ka rakstnieka daiļrade pieder visai cilvēcei un šādi literatūras pasākumi, kas veltīti izcilajam meistaram šajās dienās notiek daudzās pasaules pilsētās.
Pasākumā nobeigumā skanēja dzejas, stāstījumi, kas bija veltīti nemirstīgajam un izcilajam rakstniekam, kura darbi šodien izskan ar jaunu aktualitāti. Gogoļa daiļrade ir joprojām dzīva un nepieciešama mums.
UNESCO Kultūras mantojuma programma pasludinājusi 2009.gadu par Gogoļa gadu.
