Par J. Misiņa 150. jubilejas pastmarku
Jaunās pastmarkas nominālvērtība ir 98 santīmi, un tā izmantojama ierakstītas vēstules nosūtīšanai Latvijas teritorijā. Pastmarkas autore ir māksliniece Valda Batraks, un pastmarkas tirāža - 100 000 eksemplāru.

Uz pastmarkas redzams bibliogrāfa portrets, bet aploksnē attēlots fragments vienai no vēsturiskajām ēkām, kurā savulaik atradusies Misiņa bibliotēka, un atvērtas grāmatas siluets.

Misiņš ir Latvijas zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs, kurš zināms kā aktīvs bibliofils, bibliotekārs, bibliogrāfs, grāmatu tirgotājs, izdevējs, iesējējs un publicists.

19. gadsimta 80. gadu sākumā Misiņš bez tolaik nepieciešamās oficiālās atļaujas atvēra bibliotēku Tirzas pagastskolā, kur vietējiem iedzīvotājiem izsniedza grāmatas. Savukārt pēc atļaujas saņemšanas no Vidzemes gubernatora 1885. gadā viņš Tirzas pagasta Krācēs izveidoja privātu, publikai pieejamu bibliotēku, kas tiek uzskatīta par šodienas Misiņa bibliotēkas sākotni.

Misiņa bibliotēka ir vecākā un pilnīgākā latviešu literatūras krātuve, jo Misiņa mērķis bija apkopot visu, kas uzrakstīts latviski, visu, kas rakstīts par Latviju un latviešiem, visus Latvijas iespieddarbus un visu, ko rakstījuši latvieši, neatkarīgi no izdevuma valodas un izdošanas vietas, kā arī latviešu autoru darbu tulkojumus svešvalodās.

Par lasījumu par Eiropas grāmatniecības muzejiem
Ievērojamais grāmatu krājējs, Misiņa bibliotēkas dibinātājs, grāmatu izdevējs, literatūras pētnieks, bibliotekārs un latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs Jānis Misiņš brīvajā laikā daudz ceļoja un apmeklēja bibliotēkas un grāmatniecības muzejus Berlīnē, Karalaučos, Heidelbergā, Leipcigā un citur.

Šoreiz ar saviem iespaidiem par redzēto dalīsies muzeju speciālists, izdevējs un ceļotājs Artis Ērglis priekšlasījumā „Misiņa pēdās 21. gadsimtā. Eiropas grāmatniecības muzeji un to vērtības.”

Artis Ērglis: „Mūsdienās, lai arī daudz klusāk, tomēr vēl arvien dzird balsis par grāmatu ēras norietu. Pasaulē ir vairāk nekā 200 grāmatniecības muzeju un jaunākais – Leipcigā – ir atklāts tikai šā gada 13. martā. Un šie muzeji pierāda, ka grāmatu pēc tās tūkstošgadīgās vēstures būtu par agri norakstīt. Priekšlasījums būs iespēja ielūkoties šajā jaunajā un vēl pārdesmit citos Eiropas grāmatniecības muzejos un gūt priekšstatu par to piedāvājumu un ierosmes jauniem ceļojumiem Jāņa Misiņa pēdās. Un izpētījuši, kādas vērtības glabājas Eiropas muzejos, apskatīsim, kas no grāmatniecības atrodams arī Latvijas krātuvēs.”