Informācija presei
Misiņa kluba lasījums „Jāņa Krēsliņa (1865 – pēc 1920) latviešu portreti – dokumentālais foto vai mākslas fotogrāfijas pieteikums?”
24. marts, 2015
Ceturtdien, 26. martā plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, notiks Misiņa kluba kārtējais lasījums. Programmā  mākslas zinātnieces Intas Pujātes priekšlasījums:
„Jāņa Krēsliņa (1865 – pēc 1920) latviešu portreti – dokumentālais foto vai mākslas fotogrāfijas pieteikums?”
Šogad aprit 150 gadi, kopš 1865.gadā dzimis mākslinieks un etnogrāfs Jānis Krēsliņš. 19.gs. 80.gados viņš Rīgā mācījās krāsotāja amatu, bet jau 80.gadu otrajā pusē sāka strādāt grāmatizdevēja un literāta Pētera Bērziņa grāmatu veikalā. 
Jānis Krēsliņš bija aizrautīgs folkloras vācējs. Brīvajā laikā, apceļojot Vidzemi un tagadējo Latgali, tapa vairāki apraksti, ko viņš publicēja laikrakstos „Dienas Lapa”, „Dienas Lapas Pielikums” un „Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem”. 19.gs. beigās Pētera Bērziņa apgādā klajā nāca Jāņa Krēsliņa sastādīts teiku krājums trīs burtnīcās „Latviešu teikas iz Malienas”, divas pēdējās Krēsliņš pats ilustrēja. 
1894. un 1895.gadā Krēsliņš piedalījās ekspedīcijās, kas vāca priekšmetus Latviešu etnogrāfiskajai izstādei, kuru X Viskrievijas arheoloģiskā kongresa laikā Rīgā organizēja Rīgas Latviešu biedrība. Ekspedīciju laikā tapa vairāk nekā 60 fotogrāfiju un vairāk nekā 70 akvareļu un eļļas zīmējumu, kuros redzami dažādu Latvijas novadu iedzīvotāji tradicionālajos apģērbos, dzīvojamās ēkas, to plāni un interesantākās sīkdaļas, interjera priekšmeti un darbarīki.
Inta Pujāte: „Līdz šim viņa darbību un dzīves datus apzinājuši vēstures un etnogrāfijas speciālisti, šajā sakarā nozīmīgi divi raksti: Guntas Tučas, Lindas Safranovičas, Ivetas Mikijanskas „Malēnieša Jāņa Krēsliņa – daiļkrāsotāja, etnogrāfa, mākslinieka – personības veidošanās” un Sanitas Stinkules pētījums „Jānis Krēsliņš – latviešu tradicionālo vērtību izzinātājs”, kas publicēti krājumā „Kultūrvēstures avoti un Alūksnes novads.” Taču tikpat svarīgas ir Krēsliņa fotogrāfijas, kas atklāj viņa talantu radīt izteiksmīgas gaismas bildes un ievērojami bagātina Latvijas fotogrāfijas vēsturi.” 
Aicināti visi interesenti!

Gunta Jaunmuktāne, LU Akadēmiskā bibliotēka
Atpakaļ