Rokrakstu un reto grāmatu krājums


Krājuma papildināšanā galvenais akcents tiek likts uz Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgu materiālu komplektēšanu. Galvenais komplektēšanas avots ir dāvinājumi, kas bibliotēkā nonāk, pateicoties sadarbībai ar latviešu rakstniekiem, zinātniekiem un kultūras darbiniekiem gan Latvijā, gan trimdā.

Vērtīgi seno hroniku noraksti latīņu valodā iegūti no kādreizējiem Rīgas katoļu klosteriem un baznīcām, piemēram, 13. gadsimta beigās rakstītās „Psalterium Davidis” (Dāvida psalmi) un „Parabolae Salomonis” (Zālamana līdzības). Ar greznām miniatūrām rotāta 15. gadsimta "Stundu grāmata" latīņu un franču valodā.

Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā glabājas 210 inkunābulas, grāmatas, kas iespiestas līdz 1500. gadam. Vecākā inkunābula, kas saglabājusies Latvijā, ir lapa no latīņu valodas mācību grāmatas „Catholicon”, ko, domājams, 1460. gadā Maincā iespiedis vēl pats J. Gūtenbergs.

Bibliotēkas glabāto inkunābulu tematika ir dažāda – Akvīnas Toma, Alberta Lielā, Bonaventuras un citu viduslaiku filozofu sacerējumi, Bībeles, dažādi reliģiskie traktāti un svēto dzīves apraksti, antīkās literatūras, piemēram, Tita Līvija, Horācija, Ovīdija, Vergīlija un Senekas sacerējumi un daži medicīniska satura darbi. Divas inkunābulas – 1500. gadā Lībekā uz pergamenta iespiestā „Missale Viburgense” (Mesu grāmata) un 1496. gadā Venēcijā izdotais „Plenarium” (Sprediķi ar skaidrojumiem) ir vienīgie līdz šim apzinātie eksemplāri pasaulē.

16. gadsimta pirmās puses iespieddarbu – paleotipu vidū bibliotēkas fondos nozīmīga vieta ir Vitenbergā izdotajiem Mārtiņa Lutera darbiem, no kuriem vairāki vēršas pie domubiedriem Rīgā, Tērbatā un Rēvelē ar aicinājumu veicināt laicīgo izglītību, dibināt skolas un bibliotēkas. Paleotipu kolekcijā atrodami Roterdamas Erasma, Petrarkas, Juvenāla, Cicerona, Ezopa u.c. darbu izdevumi.

Plaši pārstāvēta Eiropas 16.gadsimta otrās puses un 17. gadsimta grāmatniecība ar Kristofa Plantēna, Elzevīru, Alda Manūcija, Frobēnu un citu ievērojamu tā laika grāmatizdevēju darbiem.

Bibliotēkā ir bagātākā pirmā Rīgas tipogrāfa un grāmatu izdevēja N. Mollīna iespieddarbu kolekcija, kas aptver viņa darbības laiku Rīgā no 1588. līdz 1625. gadam.

Liela kultūrvēsturiska nozīme ir kādreizējā Rīgas liceja pedagoga J.K. Broces (1742-1823) unikālajai kolekcijai. Tie ir 10 lielformāta sējumi „Sammlung verschiedener Liefländischer Monumente…”, kur 3130 lappusēs tušas zīmējumos, akvareļos, aprakstos un dokumentos fiksēta ne vien Rīgas, bet arī Latvijas un Igaunijas vēsture.

Būtisks ir bibliotēkas fondos saglabātais izcilā baltvācu publicista Garlība Merķeļa rokrakstu fonds – manuskripti, uzmetumi un plaša sarakste, tajā skaitā arī ar J.G. Herderu, kurš no 1765. līdz 1769.gadam strādājis Rīgas Domskolā un pilsētas bibliotēkā. Bagāta un interesanta ir ievērojamu valstsvīru, rakstnieku, zinātnieku un kultūras darbinieku autogrāfu kolekcija, piemēram, Pētera I, Katrīnas II, Napoleona un citu. Saglabājusies Mārtiņa Lutera 1540. gadā rīdziniekiem rakstītā vēstule.

Ļoti bagāti un daudzveidīgi ir latviešu rakstnieku, valodnieku, folkloristu, komponistu, literatūrzinātnieku, skolotāju, zinātnieku, kultūras un sabiedrisko darbinieku u.c. fondi, kas nemitīgi tiek papildināti ar vērtīgiem un interesantiem materiāliem.




Rokrakstu un reto grāmatu krājums

~ 1milj. rokrakstu vienības,
32 700 eks. reto grāmatu un seniespieddarbu, t.sk.
senas kartes, notis, fotogrāfijas un zīmējumi no 13. gadsimta līdz mūsdienām.


Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā glabājas 210 inkunābulas, grāmatas, kas iespiestas līdz 1500. gadam.

Bibliotēkā ir bagātākā pirmā Rīgas tipogrāfa un grāmatu izdevēja N. Mollīna iespieddarbu kolekcija.

Liela kultūrvēsturiska nozīme ir kādreizējā Rīgas liceja pedagoga J.K. Broces

(1742-1823) unikālajai kolekcijai.

Bagāti, daudzveidīgi ir latviešu rakstnieku, valodnieku, folkloristu, komponistu, literatūrzinātnieku, skolotāju, zinātnieku, kultūras , sabiedrisko darbinieku u.c. fondi, kas nemitīgi tiek papildināti.