1997. – 1998. “J. K. Broces kolekcijas "Monumente..." digitālais arhīvs” (3130 lpp. arhīvdatnes); atbalsta Open Society Institute. |
1999. – 2000. “J. K. Broces kolekcijas "Monumente..." tiešsaistes datu bāze” (3130 lpp. lietojumdatnes); atbalsta Sorosa fonds - Latvija. |
2000. – 2001. “Baltijas vietu attēlu digitālais arhīvs" (2256attēlu arhīvdatnes); atbalsta Latvijas Kultūras fonds. |
2001.Izstāde Internetā “Rīgas 700gadu jubilejas svinības 1901.g. jūnijā-augustā”; atbalsta Aģentūra Rīga 800. |
2001.Kopprojekts ar Eiropas bibliotēkām, muzejiem, arhīviem un universitātēm par vācu dzejnieka J. M. R. Lenca digitālā arhīva “Gesamtverzeichnis der Lenz – Handschriften” izveidi (LAB digitālajā arhīvā iekļāvusi J. M. R. Lenca kolekcijas1120lpp. arhīvdatnes); projektu vada Manheimas universitāte, atbalsta Deutsche Forschungsgemeinschaft (DFG). |
2003.Kopprojekts ar Latvijas un Čehijas sadarbības asociāciju “Latvijā dzīvojošo tautību līdzāspastāvēšanas vēsturiskais attēlojums J. K. Broces darbos” (digitālajā arhīvā aplūkojami 18.gs. 2.pusē Latvijā zīmētie 14tautību cilvēki, 147attēlu arhīvdatnes); projektu vada LAB, atbalsta Sabiedrības Integrācijas fonds. |
2003. – 2007. Kopprojekts ar Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeju (RTMM) “Personu un vietu attēlu tiešsaistes datu bāze” (LAB datu bāzē iekļāvusi 2931attēlu lietojumdatnes, kopā 4988 attēlu lietojumdatnes); projektu vada LAB, atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), administrē Valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas (V/a KIS). |
2005.Kopprojekts ar Viļķenes pagasta bibliotēku, Limbažu Galveno bibliotēku un RTMM “Baumaņu Kārlis – personība latviešu kultūrā” (LAB tiešsaistes datu bāzē iekļāvusi 200 attēlu lietojumdatnes); projektu vada Viļķenes pagasta bibliotēka, atbalsta VKKF, administrē V/a KIS. http://lgb.elimbazi.lv/?s=26248 |
2005.Kopprojekts ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju par Latvijas karšu digitalizāciju (LAB apzinājusi un digitālajā arhīvā iekļāvusi 110 karšu arhīvdatnes); projektu vada LNB, atbalsta VKKF, administrē V/a KIS. |
2005.Kopprojekts ar Marburgas universitāti un Eiropas bibliotēkām, muzejiem un arhīviem par vācu viduslaiku literatūras digitālā arhīva “Marburger Repertorien” izveidi, (LAB digitālajā arhīvā iekļāvusi 32lpp. arhīvdatnes); projektu vada Marburgas universitāte, atbalsta DFG. |
1996. – 2006. LAB vērtīgāko un lietotāju pieprasītāko krājuma materiālu digitalizācija - rokraksta “Stundu grāmatas” (15.gs.), A. Ortēlija karšu atlanta (1573), pirmā Rīgas tipogrāfa N. Mollīna iespieddarbu (16./17. gs.), J. Helmsa “Liefländische Chronica” (17. gs.), J. V. Krauzes, A. Merķeļa un V. Z. Stefenhāgena akvareļu un gravīru albumu (18.-19. gs.), A. Grīnberga fotoalbumu (20. gs.), K. A Klingspora “Baltisches Wappenbuch” (1882), unikālu autogrāfu kolekcijas (16-20 gs.) digitalizācija. |
2006.– patreiz. Dalība Latvijas Digitālajā bibliotēkā “Letonica”. Latvijas periodisko izdevumu digitālie resursi: http://www.lnb.lv/lv/digitala-biblioteka/laikraksti |
Lai nodrošinātu dokumentu saglabāšanu un pieejamību, 1994. gadā ar Latvijas Zinātnes padomes atbalstu Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā (LAB) tika uzsākts Dr. E. Karnīša izstrādātais projekts “Latvijas kultūrvēsturiskās un zinātniski tehniskās informācijas elektroniskā bibliotēka”. Viens no projekta uzdevumiem bija pētījums par oriģinālu aizstāšanu ar elektroniskajām kopijām un to pieejamību interesentiem. Projekta īstenošanas gaitā tika izstrādāti materiālu atlases principi, noteiktas prasības arhīv- un lietotājdatnēm (izšķirtspēja, krāsu dziļums, formāts) un 1996. gadā uzsākts darbs krājuma digitalizācijā. 1997. gadā LAB tika izstrādāts Sorosa fonda – Latvija un Open Society Institute atbalstīts projekts, kura realizācijas gaitā tika izveidots novadpētnieka J. K. Broces (1742 – 1823) nozīmīgākās un lietotāju pieprasītākās kolekcijas “Monumente…” 10 sējumu digitālais arhīvs un veikta bojāto sējumu restaurācija. Digitālais arhīvs ar 3130 lappušu arhīvdatnēm informācijas patērētājiem nodrošina iespēju iepazīties ar augstas kvalitātes elektroniskajiem attēliem (izšķirtspēja 600 dpi; krāsu dziļums 24 bit) un analizēt J. Kr. Broces fiksēto objektu detaļas daudzkārtējā palielinājumā, kā arī sniedz iespēju tipogrāfiski reproducēt oriģinālam ekvivalentas kopijas. Lai informācijas patērētājiem nodrošinātu pieeju J. K. Broces kolekcijai tīmeklī, 1999. gadā tika izveidota šo unikālo attēlu un aprakstu tiešsaistes datu bāze. Lietotāju interese un nepilnīgā informācija katalogos un kartotēkās bija galvenā motivācija, kāpēc 2000. gadā LAB tika īstenots Latvijas Kultūras fonda atbalstītais projekts “Baltijas vietu attēlu digitālais arhīvs”. Projekta gaitā tika veikta bibliotēkas rokrakstu krājuma izpēte ar nolūku apzināt Baltijas (Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsētu un apdzīvotu vietu) attēlus. Atlasītās fotogrāfijas un zīmējumi tika skenēti un iegūtas 2256 arhīvdatnes. Digitālais arhīvs katru gadu tiek papildināts ar jauniem materiāliem. 2001. gadā LAB piedalījās Manheimas universitātes un Deutsche Forschungsgemeinschaft projektā “Gesamtverzeichnis der Lenz – Handschriften” profesora K. Veisa vadībā. Projekta gaitā tika digitalizēta vācu dzejnieka J. M. R. Lenca (1751-1792) unikālā rokrakstu kolekcija un 1120lappuses tika aizstātas ar elektroniskajām kopijām. 2003. gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu mērķprogrammas “Bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbības projektu digitālā vidē atbalsts” ietvaros tika uzsākts LAB un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja kopprojekts - tiešsaistes “Personu un vietu attēlu datu bāze”. Datu bāzē pieejamas 4988 attēlu lietotājdatnes. Metadati tika veidoti pēc Dublin Core standarta, attēlu digitalizācija veikta atbilstoši starptautiskajām digitalizācijas vadlīnijām MINERVA. Datu bāze veidota sadarbībā ar Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru (AKKA-LAA), konsultējoties un pērkot licences AKKA-LAA pārstāvēto autoru darbu pieejamībai tiešsaistē. 2006. gadā tika uzsākta LAB dalība valsts mēroga ilgtermiņa projektā Latvijas Digitālajā bibliotēkā “Letonica” |