Bibliotheca Rigensis

Rīga, mana Rīga - kāda Tu esi? Būvēta, dedzināta, apdziedāta un lādēta! Tavas vēstures gaitas soli pa solim, cauri gadsimtiem līdz šodienai, mēs izstaigājām veidojot izstādi "Bibliotheca Rigensis" - veltījumu Rīgas 800 gadu jubilejai. Kāda izskatījās Rīga un rīdzinieki bibliotēkā, un kāda pati bibliotēka Rīgā?

Tālajā 1524. gadā, reformācijas kustības laikā, Rīgā tika atvērta pirmā publiskā bibliotēka - tagadējā Latvijas Akadēmiskā bibliotēka (LAB). Tās pamatā bija piecas reliģiska satura grāmatas (četras no tām saglabājušās līdz mūsdienām), ko Rīgas pilsētas rāte nodeva mācītājam Nikolavam Rammam, "lai tās tiktu lietotas un kalpotu vispārīgam labumam". No 1524. līdz 1945. gadam ar nosaukumu "Bibliotheca Rigensis" tā bija pazīstama nevien Baltijā, bet arī ārzemēs. Bibliotēkas telpas no 1553. līdz 1891. gadam atradās Doma baznīcas krustejā.

Pirmajos divos gadsimtos bibliotēkas fonds pieauga lēni. Grāmatas pārsvarā bija reliģiska satura, galvenokārt latīņu valodā; bibliotēkā atradās viduslaiku filozofu, antīko autoru darbi, kā arī grāmatas par medicīnu un vēsturi, ko tagad varam uzskatīt par zinātniskās bibliotēkas pirmsākumu.
Veidojot izstādi, mēģināts parādīt katram gadsimtam raksturīgāko.

"13. un 14. gadsimtu reprezentē klosteru grāmatniecība, kāda, bez šaubām, bijusi arī Rīgā: senās misāles un breviāri. Lūk, "Missale Rigensis" - kulta grāmata, kas kādreiz gulējusi uz Doma baznīcas Svētā Krusta altāra. No kādreizējiem franciskāņu un dominikāņu klosteriem pārņemtas arī Rīgā tapušās klosteru grāmatas. Tādi ir 13. gadsimta beigu rokraksti: "Psalter Davidis" un "Parabolae Salomonis". (O. Zanders) Par Rīgu vēsta senie pilsētas rekonstrukcijas plāni, Indriķa un Atskaņu hronikas. Indriķa hronika saglabājusies 17. gadsimta pārrakstā.

J. K. Broces pārzīmējumos mēs šodien varam redzēt pilsētu, tās ļaudis, baznīcas, klosteru zīmogus un senus dokumentus.
Atsevišķos stendos Rīga parādīta starp pārējām Hanzas pilsētām: Lībeku, Brēmeni, Hamburgu, Rostoku un citām.
"No 210 LAB saglabātajām inkunābulām (grāmatām, kas iespiestas līdz 1500. gadam), eksponētas tikai dažas, jo parasti tie ir prāvi, apjomīgi sējumi ar ķēdi, kas gandrīz katrs pretendē uz atsevišķu vitrīnu. Tāds ir, piemēram, 1476. gadā Bāzelē izdotais Graciāna "Dekrētu" krājums. Pats vecākais inkunābulas fragments Latvijā, kas saglabājies LAB, ir daļa no 1460. gada Maincā (domājams, vēl paša Gūtenberga) iespiestā "Catholicon". [..], vienīgais pasaulē atrodamais eksemplārs ir LAB saglabātā 1500. gadā Lībekā drukātā inkunābula "Missale Viburgense", ko 1521. gadā savam Sv. Stefana altārim Pētera baznīcā pirka latviešu tautības transportstrādnieki".
(O. Zanders)
Izstādē skatāms M. Lutera 1540. gadā uz Rīgu sūtītās vēstules oriģināls un daudzi viņa darbu pirmizdevumi Vitenbergā.

"Tikai 1588. gadā šajā politiski nedrošajā zemē sāk darbu pirmā Rīgas tipogrāfija, un no Antverpenes nākušais Nikolauss Mollīns savas darbības laikā (1588 - 1625) paspēj izdot ap 180 grāmatu, gan pārsvarā teoloģiskus darbus, bet arī kalendārus, mācību grāmatas, juridiskus noteikumus, pilsētas panorāmas, arī tā saukto Rīgas humānistu darbus." (O. Zanders) 17. gadsimtā Rīgā lasa luterāņu mācītāja Hermaņa Samsona vācu spediķu grāmatas un Ernsta Glika tulkoto un ar superintendanta Johana Fišera svētību izdoto Bībeli latviešu valodā (1694). Latviešu grāmatniecībā nozīmīga ir Georga Manceļa (1593 - 1654) sastādītā vārdnīca "Lettus" (1638), kā arī sprediķu grāmata.

Rīgas pilsētas saimniecisko un garīgo dzīvi 17. gadsimtā raksturo kalendāri, mācību grāmatas, ceļojumu albumi, filozofijas grāmatas, pirmā Rīgas avīze - "Rigische Novellen", amatu noteikumi, šrāgas.

"Ar mainīgām sekmēm strādā pilsētas bibliotēka. [..]. Ar rātskunga, arī bibliotēkas pārrauga un garīgu rakstu autora Melhiora Fuksa (1603 - 1678) ierosmi ap 1659. gadu iedibina bibliotēkas hroniku, kur fiksēti gan grāmatu dāvinājumi, gan grāmatu iegādei ziedotās summas." (O. Zanders)

19. gadsimts ienāk Rīgā ar Rīgas Latviešu biedrības dibināšanu (1868), pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem un Baumaņu Kārļa - "Dievs, svētī Latviju". Tauta mostas. Rokrakstos saglabājušās kvēlās Ata Kronvalda runas un Krišjāņa Valdemāra viedās vēstules.

	Bibliotēkas fonds pieaudzis līdz 30 000 grāmatu, skaita pieaugumu veidoja, galvenokārt dāvinājumi, likvidēto veco iestāžu grāmatas un ievērojami pirkumi. No 1891. - 1941. gadam pilsētas bibliotēka atradās Rīgas Rātsnamā.

Pilsēta aug un būvējas. Savu darbu veicis Kristaps Bergs. Pilsētu un tās iedzīvotājus apraksta Augusts Deglavs savā romānā "Rīga".

Spilgtas personības un notikumi veido Rīgas seju, starp tiem Emīls Dārziņš un Augusts Dombrovskis. Rīgai ir ne tikai centra spožums, bet arī sava Grīziņķalna republika, Pārdaugava, ormaņi un tramvajs, zvēru dārzs un Ķeizarmežs. Bet bibliotēka sargā un glabā savas atslēgas. No 1903. -1933. gadam par pilsētas bibliotēkas grāmatu krājumu rūpējas tās direktors Nikolajs Bušs Vēstures rats griežas - kara laiki, strēlnieku dziesmas, Bermonta laiki Rīgas ielās.

20. gadsimta svarīgākais notikums - 1918. gadā nodibina Latvijas valsti ar tās pirmo prezidentu Jāni Čaksti vadībā.

Visu uzrakstīto vāc un krāj bibliotēka. No Tirzas uz Rīgu ir pārcēlies izcilais grāmatnieks Jānis Misiņš ar savu grāmatu krājumu. 1925. gada decembrī tiek noslēgts līgums par bibliotēkas nodošanu Rīgas pilsētai. 1928. gada 2. martā bibliotēka atsāk darboties Torņu ielā.

Sākas Latvijas "labie " gadi. Zinātnieki, skolotāji, rakstnieki un mākslinieki, katrs rīdzinieks cenšas veidot savu pilsētu skaistāku un bagātāku. Sāk skanēt Latvijas Radio, Rīgai un tās vēsturei tiek veltītas grāmatas, bagātīgs ir preses izdevumu klāsts. Trīsdesmitie gadi ir Aleksandra Čaka, Kārļa Padega un baskāja Irbītes laiks.

1941. gadā pa Rīgas bruģi sāk maršēt krievu un vācu karavīru zābaki. 1941. gada 29. - 30. jūnijā, karadarbības laikā, nodeg pilsētas rātsnams, kurā atradās bibliotēka. No vairāk nekā 400 000 iespieddarbu lielā fonda izdodas izglābt ap 46 000 eksemplāru, kas atradās bibliotēkas seifos. Jānis Straubergs - bibliotēkas direktors no 1938. - 1941. gadam un 1944. - 1946. gadam.

1944. gadā Rīgas pilsētas bibliotēkai ierādīja jaunas telpas Vāgnera ielā, 1946. gadā bibliotēku nodeva Latvijas Zinātņu Akadēmijas pārziņā, to nosauca par Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fundamentālo bibliotēku, un tai pievienoja J.Misiņa bibliotēku.

Bibliotēka strādā, sastāda rādītājus, pēta latviešu grāmatniecības vēsturi. Specfonds arī ir fonds. Ko nevar noslēpt, to var aizkrāsot un izgriezt. Bibliotēka strādā līdzi laikam. Izdod savu sienas avīzi "Darba Cēliens". Cilvēki atpūšas pie padomju laika mūzikas, lasa Ojāra Vācieša, Vizmas Belševicas un Jāņa Petera dzeju. Vēsturnieki pēta savas pilsētas kultūras slāņus un cauri pagatnes noslēpumiem raugās nākotnē.

Nākotne paliek par tagadni. Bibliotēka izdod savus pētījumus par grāmatniecības vēsturi un bibliogrāfiskus rādītājus. Datori atrod savu neaizstājamo vietu bibliotēkas darbā. Pati bibliotēka atrodas divās ēkās 1980. gadā celtajā ēkā Lielvārdes ielā 24 un Misiņa bibliotēka - Rūpniecības ielā 10.

"Bibliotēkas izprot savu jauno lomu sabiedrībā, savas iespējas un perspektīvas. Galvenais - bibliotēkai jāpaliek pašai par sevi, nekautrējoties saukties par bibliotēku un kultūras iestādi."
(LAB direktore Venta Kocere)

"Akadēmiskā bibliotēka ir Rīgas un Latvijas slaveno tradīciju sastāvdaļa. Degdamas mūsu grāmatas nav sadegušas, un tās jāglabā tālāk [..]"
( Latvijas Zinātņu Akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš)

Izstādes atklāšana : LAB direktore Venta Kocere, Arta Poriete un Ojārs Zanders