Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Misiņa bibliotēkas krājums
Pēdējās izmaiņas veiktas:
08.11.2016

Misiņa bibliotēkas krājums

LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas darbības mērķis ir nodrošināt latviešu nacionālās kultūras, mākslas, valodas, literatūras, folkloras, tradīciju un zinātnes saglabāšanu, veidojot krājumu atbilstoši vēsturiskās, 1885. gadā dibinātās Misiņa bibliotēkas pamatmērķim – komplektēt visus:

  • Latvijā izdotos iespieddarbus jebkurā valodā;
  • iespieddarbus, kas uzrakstīti latviešu valodā un izdoti jebkurā pasaules vietā;
  • iespieddarbus, kas uzrakstīti par Latviju un latviešiem jebkurā valodā un izdoti jebkurā pasaules vietā, kā arī latviešu autoru darbu tulkojumus svešvalodās.

Krājuma pašreizējais apjoms ir vairāk nekā 1,1 milj. grāmatu, periodisko izdevumu, sīkiespieddarbu un apmēram 1 milj. rokrakstu.

Grāmatas

Aptuveni 30% no visām grāmatām ir daiļliteratūra – Latvijā izdotā (latviešu valodā un svešvalodās), ārzemēs izdotie latviešu rakstnieku darbi un latviešu autoru darbu tulkojumi. Te var atrast gan tādu vecu un retu izdevumu kā L. Depkina Jāņa Stakela gaudu dziesma (1703), gan visjaunākos Latvijā un citur izdotos daiļdarbus.

Visai plašs ir tiesisko un normatīvo aktu krājums, sākot ar senākajiem, piemēram, Livlaendische Landes-Ordnung  (1705) un beidzot ar visjaunākajiem.

Liela literatūras izvēle ir valodniecības, vēstures un pārējo humanitāro zinātņu speciālistiem – Ādolfija, G. F. Stendera, K. Ulmaņa, G. Bražes u.c. valodnieku darbi; Indriķa Livonijas hronikas izdevumi latīņu, latviešu, igauņu, vācu u.c. valodās, no kuriem vecākais datēts ar 1747. gadu. Dabaszinātņu nodaļā atrodami J. B. Fišera darbi, Latvijā gadsimtu gaitā izdotās mācību u.c. grāmatas matemātikā, fizikā, ķīmijā u.tml., arī pirmā aritmētikas grāmata latviešu valodā – K. Hardera Rēķināšanas grāmatiņa, ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet… (1806).

Bagātīgs izdevumu klāsts atrodams par Latvijas kultūras un mākslas dzīvi, medicīnu, lauksaimniecību, tehniku, sabiedriskajām zinātnēm un daudzām citām nozarēm.         

Daudz senu un vērtīgu iespieddarbu atrodami reliģijas nodaļā – E. Glika latviešu valodā tulkotās Bībeles pirmizdevums (1689), G. Manceļa Lettus, das ist Wortbuch… (1637) u.c.  Misiņa bibliotēkā atsevišķi izdalītas Latvijas zinātnieku disertācijas.

Kalendāri

Atsevišķi krājumā izdalīta kalendāru kolekcija – pāri par 1200 nosaukumu latviešu valodā un svešvalodās. No tiem vecākie latviešu valodā – Veca un jauna laika grāmata (1767-1916), jaunākie – jau nākamajam gadam sagatavotie Latvijā vai ārzemēs izdotie latviešu kalendāri.

Žurnāli un turpinājuma izdevumi

Bez informācijas, kas rodama grāmatās, ļoti daudz iespēju faktu, norišu precizēšanā sniedz periodiskie izdevumi, tajā skaitā arī vecākie žurnāli latviešu valodā, piemēram, Latviešu Ārste (1768), Latviska Gada grāmata (1797-1798) un žurnāli vācu un citās valodās. Ievērojamu īpatsvaru šajā krājumā veido latviešu trimdas mītnēs izdotie žurnāli.

Laikraksti

Laikrakstu fondā glabājas ne vien visjaunākie, bet arī senākie laikraksti latviešu valodā – Latviešu Avīzes (1822-1915), Vidzemes Latviešu Avīzes (1824-1889), Tas Latviešu Ļaužu Draugs (1832-1846) un svešvalodās. Krājumā atrodami arī daudzi reti izdevumi, piemēram, vācu okupācijas laika avīzes Die Front (1941-1945), Libauer Nachrichten (1944), kā arī latviešu izdotie laikraksti ASV, Austrālijā, Anglijā, Vācijā u.c.

Sīkiespieddarbi

Bibliotēkas krājumā sīkiespieddarbi ir izdalīti atsevišķi, tie ir – kalendāri, kuros maz teksta (kabatas, sienas, pārliekamie, noplēšamie, tabeļkalendāri), mācību u.c. iestāžu prospekti, mācību programmas, izstāžu katalogi, dažādu organizāciju un biedrību statūti, teātru un koncertu programmas, mākslinieku zīmētas afišas, pastkartes u.tml.

Gadu gaitā ir izdevies savākt bagātīgu materiālu klāstu par latviešu Dziesmu svētku norisi, Dziesmu dienu un Kultūras dienu pasākumiem dažādos kontinentos un valstīs.

Rokraksti

Ļoti bagāts un daudzveidīgs ir Misiņa bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu krājums. Tajā ietilpst vietējo un trimdas latviešu rakstnieku, valodnieku, literatūrzinātnieku, folkloristu, komponistu, skolotāju, mākslinieku, zinātnieku, kultūras un sabiedrisko darbinieku u.c. fondi, kas nemitīgi tiek papildināti ar vērtīgiem un interesantiem materiāliem. Rokrakstu krājumu veido dažādi personīgie dokumenti, vēstules, manuskripti, piezīmes, fotogrāfijas, oriģinālzīmējumi un gleznojumi, piemiņas lietiņas u.c. personas un laikmeta liecības.

Vecākā rokrakstu kolekcija iegūta no Latviešu Draugu biedrības materiāliem. Šajā apjomīgajā, vairāk nekā 300 inventāra vienību lielajā krājumā ietilpst senu latviešu grāmatu un vārdnīcu manuskripti, to noraksti un citi materiāli vācu, latīņu un latviešu valodā no 17., 18. un 19. gs.

Krājuma papildināšanā galvenais akcents tiek likts uz Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgu materiālu komplektēšanu. Galvenais komplektēšanas avots ir dāvinājumi, kas bibliotēkā nonāk, pateicoties sadarbībai ar latviešu rakstniekiem, zinātniekiem un kultūras darbiniekiem gan Latvijā, gan ārzemēs.