Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
LU 76. starptautiskās zinātniskās konferences LU AB sekcijas sēde "SAPRAŠANĀS MĀKSLA"
Pēdējās izmaiņas veiktas:
14.03.2018

Ineta Kivle   

Konferences “SAPRAŠANĀS MĀKSLA” vadītāja

  2018. gada 9. martā notika Latvijas Universitātes  76. Starptautiskās zinātniskās konferences LU Akadēmiskās bibliotēkas organizētā sekcija  “SAPRAŠANĀS MĀKSLA”. Konferencē tika nolasīti desmit referāti, un konferenci apmeklēja 40 klausītāji. Konference veicināja dialoga veidošanos dažādu zinātņu nozaru, tehnoloģiju, atšķirīgu kultūru, paaudžu un mākslu vidū - savstarpējā saprašanās veido pamatu starpnozaru attīstībai, tā dod iespēju vienoties par kopīgu pētniecisko darbību. Klausīšanās māksla, citādā pieņemšana un saprašana, tolerance un empātija ir vērtības, bez kurām grūti iedomājama atšķirīgu personību un dažādu nozaru kopīgi pētījumi.Par saprašanās un (ne)saprašanās modifikācijām liecina gan vēsturiski un ekonomiski procesi, gan politiskas vienošanās un (ne)vienošanās, gan māksla, dzīve un skatuve. Valoda, kurā runājam un kurā esam, literāri darbi, personību sarakste, fotogrāfijas, reliģiski un filozofiski teksti, politiski dokumenti, vēstures fakti ir avoti saprašanās un dialoga pētniecībai no dažādiem skatpunktiem – vēstures, literatūras, psiholoģijas, pedagoģijas, filosofijas, kultūras, mākslas, bibliotēku u.c. jomām, arī atomi, dabas un fizikāli procesi, ķīmiskas vielas savā starpā “gan saprotas, gan nesaprotas”. Konferences pirmajā daļā tika runāts par valodu, emocijām un politiku. Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete skatīja atšķirības saziņas formās, norādīja uz verbālās komunikācijas problēmām, analizēja veiksmīgas saziņas piemērus un pamatoja rakstību kā “šeit un tagad” pārvarēšanu valodā. Rīgas Stradiņa universitātes profesore Gunta Ancāne pamatoja labestības trūkumu Latvijas sabiedrībā un bezpalīdzības pazīmes: “Labestīgu vidi spēj radīt psihiski veseli, nobrieduši cilvēki, kuri paši auguši labestīgā vidē, kur pašu attīstībai ir bijis dots pietiekami vietas un laika, un pacietības, mīļuma, sirsnības, skaidru vērtību orientieru no vecākiem un apkārtējās vides.” Biznesa augstskolas “Turība”  lektores Līgas Mirlinas referāts par politisko komunikāciju sociālajos tīklos parādīja sabiedrības vienaldzību valdības publicētajā informācijā un izsauca plašu rezonansi klausītājos. Konferences otrajā daļā “Starp kultūrām” LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere dalījās pasaules pieredzē, iepazīstot dažādu tautību un valstu politiķus, zinātniekus un kultūras darbiniekus. LU Akadēmiskās bibliotēkas Ukraiņu informācijas centra vadītājs Viktors Urvačovs sniedza pārskatu par centra darbu un akcentēja nepieciešamību vairāk strādāt pie jaunu ārzemju studentu piesaistes Latvijas Universitātē. Savā pieredzē un atziņās par darbu ar ārzemju studentiem dalījās Latvijas Universitātes Lietišķās valodniecības centra docente Inta Līsmane un lektore Ilze Ruža.  Par Esperanto valodas nozīmi starptautiskajā saziņā referēja Margarita Želve. Konferences noslēgumā “Personība. Māksla” Misiņa bibliotēkas vadītāja Gunta Jaunmuktāne iepazīstināja ar dzejnieku Astrīdas un Ivara Ivasku lielo ieguldījumu pasaules literātu saziņā un starptautisku sakaru veidošanā.  LU Akadēmiskās bibliotēkas direktora vietniece un konferences “Saprašanās māksla” vadītāja Ineta Kivle analizēja filosofijas atziņas par mākslas saprašanu, saprašanos mākslā un patiesību mākslas darbā, iezīmēja postmodernā laikmeta cilvēku atsvešinātības problēmu: «Cilvēki vairs neskatās cits uz citu, bet tādēļ ir īpašas iestādes. Viņi vairs nepieskaras cits citam, bet ir kontaktterapija. Viņi vairs nestaigā, bet nodarbojas ar veselības skriešanu. Viscaur notiek zaudētu īpašību, ķermeņa, sabiedriskuma vai zaudētās garšas otrreizēja atražošana» (Ž. Bodrijārs “Simulakri un Simulācija).Konferences laikā iezīmējās gan problēmas, gan meklēti risinājumi, kā saprasties vienam ar otru, kā pieņemt citādo un svešo, kā atšķirīgu zinātņu nozaru pētniekiem strādāt kopā un saprasties terminoloģijas lietojumā, pētnieciskajos mērķos un ikdienas komunikācijā.