Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

KULTŪRA LU Akadēmiskajā bibliotēkā notiks Gundegas Grīnumas grāmatas “Viņpus Alpiem” atvēršanas svētki
Apgāds "Mansards" 01.11.2017
30.10.2017.

1. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā (Rīgā, Rūpniecības ielā 10) notiks Gundegas Grīnumas grāmatas „Viņpus Alpiem” atvēršanas svētki. Grāmata ir aicinājums turpināt Raiņa un Aspazijas darba izzināšanu. Sarīkojumā piedalīsies grāmata autore, rakstnieks Roalds Dobrovenskis, literatūrzinātnieks un grāmatas zinātniskais redaktors Jānis Zālītis, režisore Māra Ķimele, aktieri Baiba Broka un Ivars Krasts.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Dr. philol. Gundega Grīnuma ir literatūrzinātniece, kuras līdzdalībā un vadībā 20. gs. 80.–90. gados Raiņa un Aspazijas daiļrades izpēte jeb t.s. raiņoloģija kļuva par nozīmīgu pētniecības virzienu. Viņa pētījusi Raiņa nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, Raiņa un Aspazijas, viņu laikabiedru biogrāfijas. Piedalījusies Raiņa Kopoto rakstu  zinātniskā izdevuma sagatavošanā un tekstu komentēšanā. Sarakstījusi grāmatas „Rainis. Dzīves un darba gaita” (1991), „Piemiņas paradoksi. Raiņa un Aspazijas atcere Kastaņolā” (2009), sagatavojusi Raiņa atmiņu grāmatas „Kastaņola” jaunu zinātnisku redakciju (2011), kā arī publicējusi vairākus desmitus Raiņa un Aspazijas arhīva materiālu un daudzus rakstus par Raini zinātniskos izdevumos un žurnālos. Gundega Grīnuma saņēmusi Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu par mūža ieguldījumu Raiņa un Aspazijas daiļrades pētniecībā, kā arī par ieguldījumu Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada sekmīgā norisē (2015); Starptautiskās Gētes biedrības Veimārā goda biedre (2009).

„Darbs „Viņpus Alpiem” ir nopietns pienesums ne tikai Raiņa un Aspazijas, bet arī Latvijas kultūras un vēstures pētniecībai. Reizē tas dod Latvijas lasītājam priekšstatu par Šveici, kurā ne tikai Rainis un Aspazija, bet arī vesela Latvijas ideālistu paaudze dzīvoja starp 1905. gadu un Pirmā pasaules kara beigām.” stāsta Vita Matīsa.

„Rainis un Aspazija, bez šaubām, kļuvuši par latviešu pašapziņas, pašidentfikācijas zīmi. Un šodien neviens cilvēks visā baltā pasaulē nezina par „dzejniekpāri” vairāk kā Gundega Grīnuma. Nē, „zināšana” nav tas vārds. Nenogurdināmi faktu, notikumu, dokumentu, to īstās jēgas meklējumi, pētnieka azarts, pat kaisle. – un ar visu to Gundega Grīnuma izšķērdīgi dalās ar mums. Ar jums, lasītāj,”  atzīst Roalds Dobrovenskis.

Grāmatu izdevis apgāds „Mansards” un finansiāli atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.