Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Pētījuma "Pirmie trīs poļu tautības Latvijas olimpieši (1924–1928)"prezentācija
LU Akadēmiskā bibliotēka
08.11.2018.

Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notiks pētījuma prezentācija par pirmajiem trim poļu tautības Latvijas Republikas olimpiešiem.

Iznācis Latvijas Olimpiskās akadēmijas (LOA) biļetena 11. numurs, kas veltīts Latvijas simtgadei. Tajā publicēts LOA Senatores, Rīgas Tehniskās universitātes profesores Alīdas Zigmundes pētījums par pirmajiem trim poļu tautības Latvijas Republikas olimpiešiem, kuri piedalījās olimpiskajās spēlēs 1924. un 1928. gadā. Tajā atspoguļotas vieglatlētu Artura Gedvillo un Staņislava Petkēviča, un futbolista Česlava Stančika dzīves un darba gaitas. Tekstu papildina olimpiešu un viņu ģimenes locekļu fotogrāfijas, dokumentu kopijas.

2018. gads ir nozīmīgs Latvijas Republikai un tās kaimiņvalstīm – Lietuvas Republikai un Igaunijas Republikai, kuras tika dibinātas un ieguva valsts statusu pirms simts gadiem. Vēl viena Eiropas Savienības dalībvalsts – Polijas Republika – 11. novembrī atzīmēja neatkarības atgūšanas simtgadi. Vēsturiski tagadējās Latvijas teritorijas iedzīvotājiem ir bijuši cieši kontakti ar Poliju un poļi arvien ir dzīvojuši un sportojuši līdzās latviešiem un citu tautību iedzīvotājiem.

Sportisti no Latvijas teritorijas olimpiskajās spēlēs pirmoreiz piedalījās jau 1912. gadā, V Olimpiādes spēlēs Stokholmā, bet pirmo reizi kā Latvijas Republikas valsts komanda – I Ziemas olimpiskajās spēlēs Francijas kūrortā Šamonī 1924. gadā. Togad Francijā, Parīzē, notika arī VIII Olimpiādes spēlēs, kuras mēdz dēvēt arī par vasaras olimpiskajām spēlēm. Tajās Latviju pārstāvēja 37 sportisti, tostarp divi poļi – Arturs Gedvillo un Česlavs Stančiks. Savukārt IX Olimpiādes spēlēs Amsterdamā 1928. gadā Latviju pārstāvēja poļu tautības vieglatlēts Staņislavs Petkēvičs. Sagaidot Polijas neatkarības atgūšanas 100. gadadienu, tika veikts pētījums par pirmajiem trim poļu tautības Latvijas olimpiešiem, apzinot Latvijas arhīvu un bibliotēku, kā arī Latvijas Sporta muzeja krājumus, lai pilnīgāk atspoguļotu viņu veikumu un iepazīstinātu ar sportistiem sabiedrību.