Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

LU Akadēmiskajā bibliotēkā atklāta izstāde “Mūsu ALMA MATER. Fakti. Notikumi. Atmiņas”
Gunta Jaunmuktāne, LU Akadēmiskā bibliotēka
18.09.2019.

2019. gada 13. septembrī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notika Latvijas Universitātes simtgadei veltītās izstādes “Mūsu ALMA MATER. Fakti. Notikumi. Atmiņas” atklāšana.

Pasākuma dalībniekus ar uzrunām un apsveikumiem sveica LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, LU profesors Indriķis Muižnieks,  LU Senāta priekšsēdētājs profesors Mārcis Auziņš, LU prorektori Ina Druviete un Valdis Segliņš, LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidents Andrejs Krasņikovs, Latvijas Profesoru asociācijas priekšsēdētāja, Latvijas Lauksaimniecības universitātes  profesore Baiba Rivža, LZA Ekonomikas institūta direktore Ņina Linde, izstādes veidotāja LU Akadēmiskās bibliotēkas galvenā bibliotekāre Inguna Mīlgrāve, Ivane Džavahišvili Tbilisi Valsts universitātes profesors, LZA goda doktors Nikolajs (Niko) Džavahišvili, Latvijas Gruzīnu biedrības Samšoblo vadītājs Nugzars Mdzinarišvili un citi. 
Visi runātāji un sveicēji uzsvēra, ka universitāte nav tikai mācību iestāde, bet tā ir pasaule pati par sevi, un akcentēja Latvijas Universitātes lielo nozīmi ne tikai Latvijas mērogā, bet arī sadarbībā ar ārzemju augstskolām. Un kā svarīgs posms šajā sadarbības veicināšanā minama arī LU Akadēmiskā bibliotēka.
Savulaik, domājot par latviešu augstskolu, 1917. gada 16. maijā profesors Pēteris Šmits vēstulē no Vladivostokas dzejniekam Fricim Bārdam rakstīja: “.. nav vēl nekādas steigšanās. Tas jautājums nav izšķirams ne vien vienā sēdē, bet arī vēl ne vesela gada laikā. Man liekas, ka mums vispirms vajadzētu lūkot, kā Zinību Komisiju pārvērst par latviešu Zinātņu Akadēmiju, kura tad varētu gādāt arī par augstskolu. Akadēmija varētu sākt funkcionēt, ja būtu ielūgti profesors Endzelīns un vēsturnieks Krodznieks, un, ja būtu nopirkta Jāņa Misiņa kunga bibliotēka.” Un tā, nepagāja ne simts gadu, kad Misiņa bibliotēka Akadēmiskās bibliotēkas sastāvā, kopš 2009. gada 1. oktobra ir viena no Latvijas Universitātes struktūrvienībām.
Izstādes apmeklētājus ar savu priekšnesumu sveica Latvijas Universitātes Pūtēju orķestra trio diriģenta Jāņa Puriņa vadībā, kuri LU Akadēmiskās bibliotēkas zāli dēvē par savām mājām, jo šeit regulāros mēģinājumos tiek kaldinātas visas viņu uzvaras starptautiskajos konkursos. 
LU simtgadei veltītās izstādes pamatu veido atmiņu stāstījumi par universitātes veidošanos un attīstību, kurus papildina bagātīgs ilustratīvo materiālu klāsts no bibliotēkas daudzpusīgajiem fondiem – grāmatas, žurnāli, avīzes, kalendāri, fotogrāfijas, afišas, ielūgumi, manuskripti, vēstules, programmas un citi materiāli. Tā kā gan atmiņu rakstītāji – Arveds Švābe, Ādolfs Šilde, Helmārs Rudzītis, Jānis Rudzītis un citi, gan tagadējie bibliotēkas lietotāji, gan bibliotēkas darbinieki ir Latvijas Universitātes absolventi, varam droši teikt, ka tā ir mūsu ALMA MATER, un tas arī ir  atspoguļots plašajā izstādē.  
Izstāde LU Akadēmiskajā bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, būs skatāma līdz 2020. gada 13. janvārim.