Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Konferences „Antiquitas Viva” rakstu krājuma atvēršana
Anna Strode, LU Akadēmiskā bibliotēka
07.10.2019.

2019. gada 3. - 4. oktobrī Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro un sociālo zinātņu centrā (Kalpaka bulvārī 4) noritēja 6. starptautiskā klasiskās filoloģijas biennāles konference “ANTIQUITAS VIVA 2019: ΚΙΝΗΣΙΣ” (gr. val. KUSTĪBA), ko organizēja LU Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļa, Hellēnistikas centrs un Latīniskā kultūrmantojuma centrs.

Pirmās konferences dienas noslēgumā notika jau 5. rakstu krājuma “Antiquitas Viva: Studia Classica” atvēršanas svētki. Sarīkojumu vadīja Klasiskās filoloģijas nodaļas pētniece un docente Ilona Gorņeva. Viņa iepazīstināja klātesošos ar jaunākā rakstu krājuma struktūru, tā trīs tematiskajām daļām – “Vārds vārdnīcā un tekstā”, “Dzeja: I Tulkojumi; II jaunrade” un “Annāles: I Scripta manent; II Varia”. Savukārt profesore Ilze Rūmniece, svinīgi sveicot rakstu autorus,  ikvienam pasniedza krājuma eksemplāru.
Starp autoriem ar kopēju rakstu “Valda Leinieka grāmatu dāvinājums Latvijas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai” ir arī Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un galvenā bibliotekāre Anna Strode. Tematiskajā daļā “Vārds vārdnīcā un tekstā” iekļauts A. Strodes zinātniskais raksts “Adresāti 17. gs. Rīgā sacerētajā latīņu kāzu dzejā”, kas izstrādāts, izmantojot LUAkadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas krājumā saglabājušos unikālos materiālus.
Programmu kuplināja latviešu tautas dziesmas latīņu valodā klasiskās filoloģijas bakalaura un maģistra studentu, kā arī docentu un profesores I. Rūmnieces kopkora izpildījumā. Teksta projekcija uz ekrāna deva klātesošajiem iespēju pievienoties un kuplināt daudzbalsīgo dziedājumu.
Pēc rakstu krājuma svinīgās atvēršanas pasākuma dalībnieki varēja baudīt īpašo rakstu krājumam veltīto svētku torti, ļauties draudzīgām sarunām, kā arī aplūkot kultūrvēsturiskās bagātības Latvijas Universitātes bibliotēkas pastāvīgajā ekspozīcijā.
„Piektais „Antiquitas Viva” krājums atgādina un apliecina, ka antīkā senatne dzīvo. Tās zīmes ir šeit un tagad — vārdos, tekstos, tēlos un pētījumos — atliek vien ieraudzīt. Tās liek piesaukt saknes, lepoties ar mūsu akadēmiskajiem tēviem, kas, zinot klasiskās vērtības, veidoja gan mūsu valstisko apziņu, gan pirmo Universitāti” (krājuma anotācija).

Lai dzīvo klasiskā filoloģija!