Akadēmiskais centrs
Izcilā novadpētnieka un vēsturnieka Johana Kristofa Broces 280. jubilejas gadā LU Akadēmiskās bibliotēkas digitālo kolekciju papildina trīs Broces (Brotze, 1742-1823) veidoti manuskripti, kas tapuši 18.gs. izskaņā un 19.gs. sākumgados. Digitalizētie rokraksti lielā apjomā prezentē mazāk zināmu Broces darbības jomu, kam viņš neatlaidīgi nodevies gadu desmitiem. Broce sistemātiski nodarbojās ar arhīvu studijām - Livonijas seno dokumentu meklējumiem, dokumentu norakstu pagatavošanu, tekstu transkribēšanu un tulkošanu. Broce strādāja pie Rīgas rātes Iekšējā un Ārējā arhīva dokumentu norakstu pagatavošanas Rīgas rātes pasūtījumā (1786-1807) un vienlaikus pie vairākiem izrakstu un norakstu apkopojumiem savai kolekcijai, kam izejmateriāli gūti arī Vidzemes bruņniecības arhīvā, privātkolekcijās, baznīcu un muižu dokumentu krājumos. Nereti Broces rokrakstos atrodami arī viņa korespondentu piegādātie materiāli, jo īpaši mācītāja Eduarda Filipa Kerbera (Körber, 1770-1750) sūtījumi no Igaunijas.
- “Livonijas svarīgāko dokumentu krājums” (Sylloge Diplomatum Livoniam illustrantium)
- “Livonijas dokumentu un rokrakstu paraugi no 1300 līdz 1561. gadam", Johana Kristofa Broces rūpīgi apkopoti un paskaidroti” (Proben von Schriftzügen…)
Brotze, Johann Christoph (1742-1823).
Helm, Jürgen (Helms, Helmes, Helmer, Georg, um 1603 - nach 1655).
Auszüge aus Einer alten geschriebenen Liefländ : CHRONICA von Jürgen Helms welche der Landrichter des Rigisch. Kreyßes H. v. Aderkas. besitzet u. die den Titel führt Warhafftige auß Copiae derre Lyfflandische Vndt Churlandische Chronnica Vndt Etzliche Geschichte so sich alhie begeben vndt zu getragenn haben Vohrnemblich zu Riga 1.) Von Erfindung, Erbavwung, Fruchtbarkeit, vnd dero ersten Regierung oderRegenten deß Landeß ist biß auff die Schwertbrüder 2) Vonn Ersten Herre Meister Teutsches Ordens, biß auff den Letzten pp 3.) Von dem Ersten Königen vnd Fürsten in Lyfflant vnd Churlant pp J.C.B.
Liefländische Alterthümer [2.-8. Lieferung]
Eduards Fīlips KERBERS (1770.17.VI Tori – 1850. 12.II Tartu) Eduard Philipp KÖRBER (1770.17.VI Tori – 1850. 12.II Tartu) garīdznieks, kolekcionārs, novadpētnieks (Igaunija) Vinnu (Wendau, tagad Võnnu, pie Tartu) draudzes mācītājs Eduards Fīlips Kerbers (Körber) dzimis Tori (Torgel, tagad Tori Pērnavas raj.) mācītājmuižā, mācītāja ģimenē. Tālāk mācījies Tallinas Domskolā, Pērnavas pilsētas skolā, tad studējis teoloģiju Kēnigsbergā (1789-1792) un Jēnā (1792-1794). Strādājis par mājskolotāju (1794-1796) Kiltsi (Ass, tagad Kiltsi, Mazmarjas (Väike-Maarja) pag. Viru raj.) un Ahja (Aya, tagad Ahja Tartu raj.) muižās. No 1796.gada līdz 1846.gadam – mācītājs Vinnu draudzē, stājies amatā, draudzi pārņemot no sava tēva. Miris 1850.g. 12. februārī, apglabāts Vinnu vecajos kapos. Kerbera aizraušanās un vaļasprieks bija vēsture un novadpētniecība, kolekcionēšana, zīmēšana. Apceļojis Igauniju un Vidzemes latviešu daļu, pētījis un zīmējis pilis, pilsdrupas, baznīcas, klosterus, ģerboņus, kapakmeņus, zīmogus, monētas un arheoloģisko izrakumu materiālus, ainavas, minerālus un pārakmeņojumus, vācis un pārrakstījis senus dokumentus. Kerbers apkopojis savus rokraksta materiālus un zīmējumus krājumos, ko vēlāk pārņēma Igaunijas Zinātņu biedrība (Estnische Gelehrte Gesellschaft). Tagad vairums Kerbera manuskriptu, ieskaitot visvērtīgāko -Vaterländische Merkwürdigkeiten (1.- 7. sēj.) atrodas Tartu, Igaunijas Literatūras muzejā (Eesti kirjandus muuseum), Igaunijas Zinātņu b-bas fondā (ÕES 56, 58, 60, 61, 63, 64, 192). Tur glabājas arī citi rokraksti no viņa kolekcijas, piem., senu Livonijas vēstures avotu noraksti, ko Kerbera pasūtījumā gatavojis Johans Kristofs Broce (1742-1823) Rīgā. 1799.gadā, 30 gadu vecumā Kerbers uzsāk saraksti ar Johanu Kristofu Broci un piedāvā mainīties ar ziņām par saviem atradumiem un zīmējumiem, sk. Kerbera vēstuli Brocem 1799.14.X (sk. Brotze J.Chr. Monumente 7, S.232a-b). Tā sākas abu pētnieku sadarbība Livonijas vēstures pētījumu laukā. 1800.gadā vien Kerbers piesūtījis Brocem 12 rūpīgi veidotas burtnīcas ar zīmējumiem, plāniem, vēsturiskiem aprakstiem un arī pats saņēmis Broces sūtītos attēlus, aprakstus dokumentu un senu rokrakstu norakstus. Kerbera un Broces sarakste liecina, ka abi pētnieki savstarpēji apmainījušies ar saviem materiāliem gandrīz astoņpadsmit gadus. Vairākkārt Kerbers un Broce viens otram nodeva izskatīšanai uz ilgāku laiku - apm. pusgadu savu rokrakstu (Vaterländische Merkwürdigkeiten vai Monumente) sējumus, ko pēc tam saņēma atpakaļ. Klātienē Broce un Kerbers nav sastapušies, Kerbera Rīgas apmeklējuma laikā 1810. 4. IX Broce bijis izbraucis (sk. Ms. 930, S.355). Daļu no piesūtītajiem Kerbera oriģinālzīmējumiem, akvareļiem un aprakstiem Broce iekļāvis savā kolekcijā: Monumente 8. un 9. sējumā, arī 2. un 10. sējumā, Sylloge dyplomatum 2. sējumā. Visai bieži Broce pats pārzīmējis Kerbera zīmējumus un pārrakstījis aprakstus. Parasti Broce norādījis, ka materiāls nācis no Kerbera, to Broce uzsvēris arī Monumente 8. sējuma ievadā (kur uzskaita 21 Kerbera oriģinālattēlu), bet nereti pie oriģinālattēla vai Broces nozīmējuma šādas norādes trūkst. Tomēr Kerbers ir uzskatāms par autoru daudz vairāk Broces kolekcijā atrodamajiem attēliem un aprakstiem kā līdz šim domāts, Kerbera zīmējum skaits varētu tuvoties 90 vai 100. Rokrakstam pievienots Word.doc dokuments ar tā paskaidrojumiem un saturu
