2020. gada 13. martā, Latvijas Universitātes  78. Starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centra organizētā konference  "Izmērītais laiks un telpa: kartes, kalendāri, mūzika, deja."   
COVID 19 pandēmijas dēļ konference pārcelta. 

 

2019. gada 10. un 12. decembrī notika Starptautiska starpdisciplināra konference "Ļaut lietām būt! Edmundam Huserlam 160, Martinam Heidegeram 130"

Konferenci rīkoja LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centrs un LU Vēstures un filozofijas fakultātes ētikas nodaļa sadarbībā ar Heidegera biedrību Latvijā, Austrijas vēstniecību Rīgā, Šveices vēstniecību Latvijā, Valsts pētījumu programmu un Valsts Kultūrkapitāla fondu.
Konferences dalībnieki no Eiropas, Tuvajiem Austrumiem, Krievijas, Āzijas un Amerikas Savienotajām Valstīm skatīja, kā Huserla un Heidegera filozofiskais mantojums ir atstājis ietekmi ne tikai uz 20. gadsimta un mūsdienu filozofijas, bet arī uz mākslas, literatūras, sociālo un humanitāro zinātņu attīstību kopumā, noteiktos aspektos sniedzoties līdz pat dzīvības zinātnēm, tehnikas filozofijai, psihiatrijai un zinātnes teorijai. 

Konferences plakāts

Konferences tēžu krājums

Foto

 

 

2019. gada 5. un 6. decembrī LU Akadēmiskajā bibliotēkā un Humanitāro zinātņu fakultātē notika plaša starptautiska zinātniska konference “Krievu literatūra emigrācijā”.
Konferences programma atspoguļo mūsdienu humanitāro zinātņu galvenās tendences un virzienus. Konferences laikā dalībnieki diskutēja par krievu literatūru emigrācijā – gan 20. gadsimtā, gan par mūsdienu situāciju.

Konferences augsto zinātnisko līmeni noteica tās dalībnieki: sekciju darbā piedalījās vadošie pētnieki un akadēmiskais personāls no Latvijas, Itālijas, Krievijas, Polijas, Igaunijas, Francijas un Ukrainas.

Konferences laikā notika arī tikšanās ar krievu rakstnieku no Igaunijas Andreju Ivanovu.

Konferenci organizēja LU Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļa, LU Akadēmiskā bibliotēka, Varšavas Universitātes Rusistikas katedra, Krievijas Zinātņu akadēmijas M. Gorkija Pasaules literatūras institūts un A. Solžeņicina Krievu aizrobežu nams.

Foto

 

2019. gada 26. un 27. martā notika Latvijas Universitātes 77. Starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centra organizētā  sēde  "Grāmata. Zīme. Krāsa"   

Konferences sēdē tika aktualizēta diskusija par zīmēm un krāsām kā fiziskām parādībām, skatot ilustrācijas, iesējumus, burtus, druku, autogrāfus, ekslibrus, kolekciju piederības zīmogus, bibliotēku un privāto kolekcionāru piešķirtos identifikatorus un ierakstus. Pirmajā plānā izvirzot nevis kādas nozares jautājumus, bet gan krāsas, zīmes un grāmatas, tādējādi dodot iespēju saskatīt jaunus starpdisciplinārus tematiskos saskarsmes punktus.

Konferences tēžu krājums

Zinātnisko rakstu krājums "Grāmata. Zīme. Krāsa"

Konferences videofragmenti

2018. gada 6. un 7. decembrī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notika plaša starptautiska zinātniska konference veltīta izcilā krievu rakstnieka Ivana Turgeņeva 200. jubilejai. Organizējot šo konferenci, Rīga pārņēma pasaules Turgeņeva pētnieku kopienas iniciatīvu – godināt krievu klasiķi.

Konferences programma atspoguļoja mūsdienu humanitāro zinātņu galvenās tendences un virzienus, referātos iezīmētas jaunas un jau atzinību iemantojušas I. Turgeņeva daiļrades izpētes iespējas. Konferences laikā dalībnieki diskutēja par krievu rakstnieka daiļrades recepciju pasaules kultūrā, Turgeņeva darbu latviešu tulkojumu likteni un ietekmi uz latviešu kultūru, I. Turgeņeva daiļrades poētiku un daiļdarbu sociālikulturāliem kontekstiem. Kā prioritārā tēma tika izvirzīta – “Turgeņevs un Latvija”, kas atklāja un noslēdza zinātniskās diskusijas. Konferences augsto zinātnisko līmeni noteica tās dalībnieku sastāvs: sekciju darbā piedalījās vadošie pētnieki un akadēmiskais personāls no Latvijas, Itālijas, Krievijas, ASV un Beļģijas. “Turgeņeva lasījumu” programma ietvēra arī jauniešu sekciju, kurā jaunie pētnieki diskutēja par aktuāliem jautājumiem rakstnieka radošā mantojuma izpētē.

Konferences laikā tika atklāta izstāde, kurā interesenti varēja iepazīties ar I. Turgeņeva darbu izdevumiem Latvijā, kā arī notika Maskavas I. Turgeņeva bibliotēkas-lasītavas grāmatu dāvinājuma LU Akadēmiskajai bibliotēkai prezentācija.

Konferenci organizēja LU Akadēmiskā bibliotēka un LU Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļa.

Foto

 

 

EDVARTAM VIRZAM – 135: NAV MĀŅI BRĪVĪBA, BET KĻŪDĪGS MĒRĶIS TAVS. IR TAUTAS DAŽĀDAS, BET KATRAI LIKTENS SAVS

LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa  sadarbībā ar LU Akadēmisko bibliotēku 2018. gada 18. un 19. oktobrī rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci “Edvartam Virzam – 135: Nav māņi brīvība, bet kļūdīgs mērķis tavs”. Tā bija pirmā dzejnieka Edvarta Virzas daudzpusīgajai darbībai veltīta konference, kas pulcēja pētniekus un tulkotājus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Polijas, Ungārijas, Austrijas un Francijas.
Šajā konferencē pirmoreiz visaptveroši izvērtēja izcilā, padomju laikā pilnībā noklusētā rakstnieka Edvarta Virzas devumu mūsu literatūrā un kultūrā. Virza pieder tiem, kas piedalījās Latvijas neatkarības izcīņā ne vien ar spalvu, bet arī kā strēlnieks. Konference  iezīmēja viņa interesi, kontaktus, literārās saiknes ar Eiropas kultūru diahronā un sinhronā skatījumā. Priekšlasījumi analizēja viņa ieguldījumu ne vien literatūrā, mākslas, teātra un mūzikas kritikā, bet arī ideoloģijas, politikas, reliģijas izpratnes veidošanā. Pirmo reizi tika izvērtēti Virzas tulkojumi citās valodās, kā arī viņa paša tulkojumi.
Konferences ietvarā skolēni prezentēja Edvarta Virzas dzejas tulkojumu un analīzes konkursa labākos darbus.
Konferenci noslēdza Edvarta Virzas Rakstu 7.  sējuma (sastādītāja Anda Kubuliņa, izdevējs apgāds “Zinātne”) atvēršana.
Konference norisinājās LU Mazajā aulā, bet 19. oktobrī LU Akadēmiskajā bibliotēkā. 

Foto

 

2018. gada 9. martā, Latvijas Universitātes  76. Starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros notika LU Akadēmiskās bibliotēkas Starpnozaru pētniecības centra organizētā  sēde “Saprašanās māksla” 
Saprašanās tika skatīta kā citādā pieņemšana, tolerance un empātija, bez kurām grūti iedomājama atšķirīgu personību un dažādu nozaru kopīgi pētījumi un saskanīga sadarbība. Konferences dalībnieki diskutēja, kā valoda un medicīna, personības, teksti, politiski dokumenti vieno atšķirīgu zinātņu nozaru pētniecību, iezīmējot arī, kā dabā fizioloģiski procesi savā starpā “gan saprotas, gan nesaprotas”. 
 

2017.gada 2. jūnijā bibliogrāfam, literatūrvēsturniekam, tulkotājam un Misiņa bibliotēkas ilggadējam vadītājam Kārlim Eglem apritēja 130 gadu. Vadīdams Misiņa bibliotēku no 1925.-1952.gadam, Jāņa Misiņa nodibināto unikālo grāmatu krātuvi Egle izveidoja par zinātnisku bibliotēku, kura veiksmīgi darbojas līdz pat mūsdienām. Kārļa Egles apbrīnojamās darba spējas izpaudās ne tikai bibliotēkas vadīšanā, bet arī bibliogrāfiskajā darbā, tulkošanas tradīciju izkopšanā, literatūrvēstures popularizēšanā, pedagoģiskajā darbībā un citās jomās. Bez tam Kārlis Egle bija zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs un LVU Bibliotēku zinātņu katedras (vēlāk nodaļas) dibinātājs un vadītājs un viens no Grāmatniecības vēstures komisijas dibinātājiem.
Lai godinātu Kārli Egli un viņa veikumu, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā 2017.gada 15. septembrī notika starptautiska zinātniska konference – “…ja Tu vari priecāties par darbu, tad tā ir Tava paradīze”, Kārlim Eglem – 130.
Konferencē piedalījās desmit referenti no Latvijas, Lietuvas un Polijas. Interesantie, nozīmīgie referāti sniedz jaunu informāciju gan par Kārļa Egles daudzpusīgās darbības sfērām, gan par Misiņa bibliotēkas bagāto rokrakstu krājumu, gan par latviešu un ukraiņu un latviešu un poļu kultūras kontaktiem, kas rodami Misiņa bibliotēkas materiālos, gan arī rosina paskatīties uz sen zināmām lietām ar jaunu, filosofisku skatījumu. 

Foto

 

 

2017. gada 24. martā LU Akadēmiskajā bibliotēkā Valsts pētījumu programmas "Letonika" pārskata konferencē bija iespējams uzzināt, kā "no koncepcijas līdz tās īstenošanai" norit darbs pie akadēmisko rakstu divsējumu krājuma "Latvija un latvieši". Redkolēģijas priekšsēdētājs LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, redakcijas padomes loceklis LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis un redakcijas padomes loceklis LZA BSPC direktors Tālavs Jundzis klātesošos informēja, ka jaunais akadēmisko rakstu krājums sākumā angļu un krievu, bet beigās arī latviešu valodā nav 2014. gadā divus metienus piedzīvojušā, dažādus apbalvojumus saņēmušā četrsējumu krājuma "Latvieši un Latvija" mehāniski samazināts variants.
Jau pati virsraksta maiņa liecina, ka tas galvenokārt domāts cittautiešiem, kuriem vispirms jāsniedz informācija par to, kas tā Latvija tāda ir, tādēļ krājuma pirmais sējums veltīts mūsdienu Latvijai, tās kultūrai, zinātnei, sportam, bet otrajā sējumā būs lasāmi raksti par latviešu etnosu kopš sendienām, valstiskuma iegūšanu, zaudēšanu un zaudētā valstiskuma atgūšanas centieniem (nacionālā atbrīvošanās kustība abu okupāciju - fašistiskās Vācijas un padomju - laikā). Vārdu sakot - kāpēc mēs esam tādi, kādi esam. Kurzemes hercogiste (par to ārzemēs, it sevišķi Krievijas vēsturnieku aprindās, ir interese, bet ne vienmēr pareizs traktējums), dzimtbūšanas atcelšana, jaunlatvieši, 1905. gads, latviešu strēlnieku vēsture un traģēdija. Diemžēl nebija iespējams ievērot visus kritiskos iebildumus, ko no lasītājiem un speciālistiem saņēma četrsējumu krājums "Latvieši un Latvija", jo par atsevišķām tēmām trūkst zinošu pētnieku, kuri būtu gatavi par tām rakstīt.
Konferences otrā daļa bija veltīta akadēmiķa Jāņa Stradiņa Biobibliogrāfijas trešajam sējumam, ko klajā laidis apgāds "Zinātne" ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta finansiālo atbalstu. Akadēmiķa Jāņa Stradiņa pirmā Biobibliogrāfija iznāca 1993. gadā un galvenokārt bija fokusēta uz viņa ražīgo zinātnisko darbību OSI līdz 60. mūža gadam. Otrā Biobibliogrāfija aptvēra laikaposmu no 1993. līdz 2004. gadam, kad beidzās akadēmiķa divu termiņu prezidentūra Latvijas Zinātņu akadēmijā. Trešā grāmata aptver laikaposmu no 2004. līdz 2016.gadam, un tajā atrodamas norādes uz viņa rakstītajām fundamentālajām grāmatām un rakstiem par Latvijas un pasaules zinātņu vēsturi. Iepriecina bagātīgais un kvalitatīvi iespiestais fotoattēlu klāsts, jo, kā teica akadēmiķis, zinātnieka dzīve jau nenorit tikai laboratorijā un kabinetā. Viņam ir sava ģimene, savi vaļasprieki, savas sabiedriskās attiecības.
Akadēmiķis Jānis Stradiņš izteica īpašu pateicību biobibliogrāfijas sastādītājai Dagnijai Ivbulei, jo sastādītājs ir tas it kā nemanāmais gariņš, kuram ir milzīga nozīme šāda izdevuma tapšanā.

Foto