Rakstnieka Zigmunda Skujiņa rokrakstu fonds Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā

           Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas Rokrakstu krājumā jau 1975. gadā tika aizsākts rakstnieka Zigmunda Skujiņa rokrakstu fonds. Pirmie dāvinātie materiāli bija “Novele par Čingiz-hana zirgu” (rakstīta 1967. gada maijā) un runa, kas teikta atklājot Merķeļa piemiņas akmeni Vecpiebalgā, viņa 200. dzimšanas dienā 1969. gada 26. oktobrī, ar autora piezīmi – lija biezs lietus un papīrs samirka.

          Rakstnieka rokrakstu dāvinājumi Misiņa bibliotēkai turpinājās 1976., 1977., 1991., 1993., 1995., 1996., 1997., 2014., 2015. un visapjomīgākais devums 2019. gada janvārī.

         Vērtīgais krājums iedalāms vairākās grupās: 

1.    Rokraksti. Bez minētās noveles lasāmi arī fragmenti no stāsta “Dieva dēla dēls”, novele “Ko cilvēks savā dzīvē paveic” un romāna “Miesas krāsas domino” apjomīgais manuskripts ar autora labojumiem, svītrojumiem un papildinājumiem. 
Rakstnieka dzīves un daiļrades pētniekiem ļoti interesantas un vērtīgas atziņas un atklāsmes var pavērties pētot Zigmunda Skujiņa piezīmju kladi un viņa atmiņu (1967.-1980.) pierakstu piezīmes, kas aizsāktas ar lidojumu uz Vissavienības 4. rakstnieku kongresu 1967. gada 22. maijā un ar kongresa gaitas aprakstu. 

2.    Sarakste. Ar interesantiem faktiem un atziņām bagātas Jāņa Sudrabkalna, Lūcijas Garūtas, Kārļa Ābeles, Mirdzas Bendrupes, Irmas Grebzdes, Ulda Ģērmaņa, Anšlava Eglīša, Veltas Tomas, Jāņa Liepiņa un citu rakstītās vēstules Zigmundam Skujiņam. Daudz izteicošas ir arī vēstulēs  minētās uzrunas – “Cienījamais Rakstniek!”, “Mīļais Rakstniek, Filozof, Vērotāj un Romantiķi” utml.

         Īpaša draudzība Z. Skujiņu saistīja ar rakstnieku Gunaru Janovski. 1974. gada 14. novembrī Janovskis Notinghamā parakstīja pilnvaru, ka viņš pilnvaro Zigmundu Skujiņu saņemt Padomju Savienības valūtā viņam pienācīgo honorāru par Latvijas PSR iespiestiem darbiem un ar šo naudu viņa uzdevumā rīkoties.

3.    Runas un citi materiāli. Fondā atrodamas dažāda satura runas un to  uzmetumi, piemēram, par identitātes jautājumiem, runa Saeimā 1994. gada augustā, runa valodas likuma sakarā 1998. gada septembrī, Latvijas Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja Zigmunda Skujiņa runa un citas. Īpaši vērtīgs un varbūt mazāk zināms fakts ir Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runa pie Brīvības pieminekļa 1994. gada 6. jūlijā, sagaidot Bilu Klintonu. Runas autors ir Zigmunds Skujiņš.    

4.    Fotogrāfijas. Rokrakstu fonds ir bagātināts ne tikai ar atsevišķām Zigmunda Skujiņa dažādu gadu fotogrāfijām, bet arī ar vairākiem foto albumiem, kas atspoguļo gan rakstnieka, gan viņa dzimtas dzīvi. Albumus sastādījusi viņa meita tekstilmāksliniece Inga Skujiņa. 

        Īpaši vērtīgs materiāls visiem interesentiem un rakstnieka dzīves un daiļrades pētniekiem ir pirmais albums, veltīts 90. dzimšanas dienai, par rakstnieka bērnību un radošo darbu. Intriģējošās fotogrāfijas vietām papildina rakstnieka atziņas, piemēram,:         

“Dzīve tagad ir sarežģīta, un tāda tā bijusi vienmēr. Pret likteni, kas mūs iestāda vienā vai citā situācijā, vienā vai citā vietā tikpat kā neko neiesāksi, bet ir svarīgi, lai cilvēks pats sev izstrādātu ētiskos likumus. Ne citu dēļ, bet sevis dēļ. Un no savas pieredzes varu teikt, ka cilvēkiem šodien un te ir vajadzīga gan māksla, gan literatūra, tās abas ir dievkalpojums, bez kura pasaule nevar pastāvēt, un arī cilvēks pasaulē nevar.”

      Albuma pēdējā lapā ir ieraksts: “Mūžs nav apcērpams kā aita pavasarī. Tā tapa šī aplikācija, intīma un tikai vienā eksemplārā. To tagad atļaujos nodot glabāšanā jums, cienījamie Misiņa bibliotēkas darbinieki. Aiz tiem pašiem apsvērumiem, kas lika šim albumam tapt: lai nezustu liecības, kas pieder pie mūsu literatūras vēstures.”

     Interesentiem neredzēti ir arī pārējie albumi – Valdas Drīzules-Skujiņas dzimta fotoattēlos, Zigmunda Skujiņa māsas Annas Antonijas un viņas meitas vitrāžistes Gundegas Strautas ģimenes fotogrāfijas, Ingas Skujiņas darināto gobelēnu fotoattēli un tēlnieka Jura Zihmaņa darbu fotouzņēmumi.

5.    Ilustrācijas, mākslas darbi. Kā atsevišķs, vērtīgs mākslas darbs pieminams grāmatas “Gulta ar zelta kāju” vāka zīmējuma oriģināls, kura mākslinieks ir Gunārs Cilītis. Fondā glabājas arī neliels Gunara Janovska oriģinālgleznojums.

    Bezgala sirsnīgs un raksturīgs ir karikatūrista Uģa Mežavilka zīmējums “Zigmunds   Skujiņš – saulgriežos dzimušais” (1958.) u.c.

6.    Dažādi materiāli. Rokrakstu fondā lasāmi daudzi saistoši, izpētes vērti materiāli, piemēram, apjomīga Skujiņu dzimtas vēsture  un ziņas par Skujiņu dzimtas šūpuli – Burtnieku novadu, filmas “Tauriņdeja” režisora scenārija apspriešana Galvenajā mākslas kinematogrāfijas pārvaldē Maskavā 1971.gada 2. aprīlī, materiāli par Astru, Māsēna lieta, Zigmunda Skujiņa iesaiste cēsnieku, tēlnieku Jansonu ģimenes (dinastijas) lietā un uzsāktā epopeja par kultūras darbinieku kapu sakārtošanu un citi.

    Daudzpusīgais, vērtīgais un interesantais rakstnieka Zigmunda Skujiņa rokrakstu fonds LU Akadēmiskajā bibliotēkā, Rūpniecības ielā 10, gaida lasītājus un pētniekus, visus, kas vēlas izzināt!