Akadēmiskais centrs
Ališers Navoji ir uzbeku literārās valodas pamatlicējs, kurš droši aizstāvēja uzskatu, ka tauta ir cienīga lasīt daiļdarbus savā valodā. Navoji bija humānists un viņam pirmajā vietā bija cilvēks – radības Saule un lielākais dzīvības spēks.
LU Akadēmiskās bibliotēkas Uzbekistānas Informācijas centrā ir pieejami ievērojamākie Navoji darbi – poēmu krājums “Piecgrāmata”, “Leili un Medžnuns”, kā arī gazeles, kuras ir liriskas un filozofiskas, ļoti melodiskas un to galvenā tēma ir mīlestība, sievietes daiļums, uzticība, kā arī kaprīzes, sāpes un greizsirdība.
Nizami pats norādījis, ka viņš par pamatu ņēmis savu priekšteču Nizami, Hosrova un Džami poēmas, taču “vairāk dzīvības un dzīves ietvēris teiksmainajos varoņos”. Tas vislabāk redzams poēmā “Farhads un Širina”, kas izskan kā mīlestības, darba un humānisma slavinājums. Poēmas fragmentus latviešu valodā atdzejojis Pāvils Vīlips.
No dzejnieka zinātniskajiem un publicistiskajiem sacerējumiem jāmin “Pārspriedums par divām valodām”, “Par dzejas pantmēru”un “Siržu iemīļotie”.
Navoji aforisms “Cilvēki nevar dzīvot mūžīgi, bet laimīgs tas, kura vārdu ilgi pieminēs” attiecināms uz pašu dzejnieku.
2021. gada 4. februārī pieņemts Uzbekistānas prezidenta lēmums “Par Ališera Navoji starptautiska un sabiedriska fonda izveidošanu”. Fonda mērķis – ievērojamā dzejnieka, domātāja, valsts un sabiedriskā darbinieka Navoji dzīves, daiļrades, zinātniskā un literārā mantojuma izpēte un popularizēšana Uzbekistānā un ārvalstīs.
Fonda dibinātāja - Uzbekistānas Zinātņu akadēmija un viens no fonda galvenajiem uzdevumiem būs Navoji darbu tulkošana svešvalodās un pētniecisko darbu sagatavošana. Dokumentā paredzēts, ka katru gadu 9. februārī, Ališera Navoji dzimšanas dienā tiks organizēta starptautiska konference, veltīta viņa dzīvei un daiļradei.
. Viņa literārais mantojums ir plašs un daudzpusīgs – vairāk nekā 30 dzejas krājumu, poēmas, prozas sacerējumi un zinātniskie traktāti, kuros jaušams viņa plašais vēriens un dziļā apdāvinātība.){kind=link}