Šogad aprit 800 gadi kopš dzimis ievērojamais azerbaidžāņu domātājs, persiešu dzejas klaisķis Nizami Gandževi (īstajā vārdā: Abu Muhameds Iļjas ibn Jusufs) (1141-1209) dzimšanas. Azerbaidžānas Republikas prezidents Iļhams Alijevs pasludinājis 2021. gadu par “Nizami Gandževi gadu” – Azerbaidžānā un citās valstīs notiks dzejniekam veltītas konferences, izstādes, lasījumi un citi literārie pasākumi.

Izcils pasaules literatūras pārstāvis, azerbaidžāņu dzejnieks un domātājs Nizami Gandževi ir viena no unikālajām personībām, kas pirms teju 800 gadiem ir atvērusi jaunu lappusi cilvēces mākslinieciskās domas vēsturē. Kā viens no ievērojamajiem viduslaiku Austrumu dzejniekiem, Nizami ienesa persiešu episkajā dzejā sarunvalodu un reālistisko stilu.

Par Nizami dzīvi ir maz zināms, vienīgais informācijas avots ir viņa darbi, kas arī nesatur pietiekamu daudzumu ticamas informācijas par viņa personīgo dzīvi, kā rezultātā dzejnieka vārdu apvij daudzas leģendas. Precīzs Nizami dzimšanas datums nav zināms. Ir zināms tikai tas, ka Nizami ir dzimis laikā no 1140. līdz 1146. gadam, tādejādi Nizami biogrāfu un dažu mūsdienu pētnieku domas par precīzu viņa dzimšanas datumu atšķiras par sešiem gadiem. Saskaņā ar iedibināto tradīciju tieši 1141. gads tiek uzskatīts par Nizami dzimšanas gadu, kuru oficiāli atzina UNESCO. Nizami ir dzejnieka pseidonīms un nozīmē “vārdu kārtotājs”. Lielākā daļa viduslaiku Nizami biogrāfu (Aufi Sadid-ad-dins 13. gadsimtā, Doulatšahs Samarkandi 15. gadsimtā u.c.) norāda, ka Nizami dzimtā pilsēta ir Gandža, kur viņš dzīvoja un nomira. Dzejnieks bija izcili izglītots pēc sava laika standartiem, kad bija pieņemts, ka dzejniekiem vajadzētu labi pārzināt daudzas disciplīnas. Tomēr pat ar šādām prasībām Nizami pārsteidza ar savām zināšanām: viņa poēmas liecina ne tikai par izcilām arābu un persiešu literatūras, mutiskās un rakstiskās tradīcijas zināšanām, bet arī par matemātikas, astronomijas, astroloģijas, alķīmijas, medicīnas, botānikas, teoloģijas, Korāna interpretācijas, islāma likumu, kristietības, jūdaisma, Irānas mītu un leģendu, vēstures, ētikas, filozofijas, ezotērikas, mūzikas un vizuālās mākslas izprašanu.

Nizami ievērojamākie darbi ir piecas poēmas, kuras vieno nosaukums “Panj Ganj”, kas no persiešu valodas tiek tulkots kā “Pieci dārgakmeņi”: “Mahsan al-Asrar”, “Hosrovs un Širina”, “Leilu un Medženuns”, “Septiņas skaistules” un “Iskander-name”. Jāatzīmē, ka Nizami dzejoļos ir atrodama unikāla informācija par viņa dzīves laikmetu, kas līdz mūsdienām saglabājusies tieši pateicoties viņa daiļdarbiem. Tā, piemēram, “Pieciem dārgakmeņiem” ir raksturīgi detalizēti mūziķu apraksti, kas Nizami dzejoļus padarīja par galveno informācijas avotu par viduslaiku persiešu mūziku un 12. gadsimta mūzikas instrumentiem.

LU Akadēmiskās bibliotēkas Azerbaidžānas informācijas centra krājumā atrodami gan Nizami daiļdarbi, gan grāmatas par viņa dzīvesgājumu.

 

Dalīties