12. jūnijā aprit 100 gadi kopš dzimis austriešu dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs Hans Karls Artmanis (Hans Carl Artmann, 21.06.1921-04.12.2000). Balansējot starp realitāti un fantāziju savos darbos un spējot savienot tautisko ar avangardu, H. C. Artmanis radījis neskaitāmas paliekošas vērtības austriešu literatūras vēsturē.

H. C. Artmanis piedzima 1921. gadā  kurpnieka ģimenē Vīnē, kur arī  mācījās un uzauga. 1940. gadā H. C. Artmanis tika iesaukts Wehrmacht armijā, bet pamanījās vairākkārtīgi no tās dezertēt.  1945. gadā H. C. Artmanis dzīvoja atkal Vīnē un strādāja ASV armijā par tulku un kopš 1947. gada publicēja arī savus pirmos literāros darbus laikrakstā “Jaunie Ceļi” (Neue Wege). 1951. gadā pievienojās Vīnes pēckara mākslinieku apvienībai “Art Club” un kopš 1952. gada kopīgi ar citiem tā laika līdzīgi domājošiem rakstniekiem un radošām personībām Gerhardu Rīmu (Gerhard Rühm), Konrādu Bajeru (Konrad Bayer), Frīdrihu Ahleitneru (Friedrich Achleitner) un Osvaldu Vīneri (Oswald Wiener) nodibināja biedrību “Vīnes grupa” (Wiener Gruppe). Lielu publikas uzmanību H. C. Artmanis ieguva 1958. gadā ar savu dzejoļu krājumu “med ana schwoazzn dintn”, kas bija sarakstīts Vīnes priekšpilsētas dialektā un ko viņš pats uzskatīja par sava veida eksperimentu. Savos romānos un stāstos H. C. Artmanis izmanto sirreālisma un dadaisma saspēli valodā. Sākot ar 1954. gadu H.C. Artmanis uzsāka ceļojumus pa Eiropu, vairākus gadus dzīvoja Zviedrijā, vēlāk arī Berlīnē un 1972. gadā apmetās uz dzīvi Zalcburgā.  No 1972. gada līdz 1995. gadam H. C. Artmanis bija precējies ar rakstnieci Rozu Poku (Rosa Pock). Slavenais dzejnieks mira 2000. gadā Zalcburgā.  Savas dzīves laikā H.C. Artmanis ieguvis daudzas atzinības un literatūras balvas, t.sk. Georga Bīhnera prēmiju 1997. gadā.  Dzejnieks vienmēr centies atbalstīt jaunos literātus, piedaloties dažādās izglītojošās iniciatīvās. H. C. Artmanis bija Berlīnes Mākslas akadēmijas, Austrijas Mākslas senāta biedrs un Zalcburgas Universitātes goda biedrs.

H. C. Hartmaņa dzejā manāma Eiropas tradīcijas ietekme sākot no baroka līdz pat 20. gadsimtam. Autors atbrīvoja austriešu dialektu no nacionālsociālistiskās ietekmes, droši eksperimentējot ar valodu un integrējot tanī pat melno humoru.

H. C. Hartmanis tulkoja neskaitāmus literāros darbus no angļu (piemēram,  Hovarda Filipa Lavkrafta, Sirila Turneura darbus), kā arī no nīderlandiešu, dāņu, franču, spāņu, zviedru valodām.

LU Akadēmiskās bibliotēkas Austrijas bibliotēkas un Šveices lasītavā iespējams iepazīties ar H.C. Artmaņa literāro veikumu oriģinālvalodā, gan literatūrkritiķu darbiem par dzejnieku, kā arī grāmatām par viņa dzīves gājumu.

Dalīties